Izstādi iekārtoja skolotāja Līvija Ķeza no Lodes. Viņa izlika un komentēja dažādās izšūšanas tehnikās, adījumos, tamborējumos, batikošanā un audumu apdrukā veidotos darbus, sākot no savas vecmāmiņas, tad ļoti daudz izšuvumu no mammas, no sevis un savas meitas. Līvija pastāstīja, kā iets ceļš uz šo māku gan ganu gaitās, gan izšujot mammai sedziņas svētku dāvanām, gan mācoties par mājturības skolotāju. Visplašākais klāsts bija izšuvumi uz linu auduma, uz baltā auduma un tamborējumi. Meitas krājumā saglabājušies tēva un mammas deju kolektīva tautas tērpu krekli ar krāsainiem uzšuvumiem, ko darinājusi Līvijas mamma un kas kādreiz bijuši viņu kāzu tērpu sastāvdaļa. Uzmanību saistīja interesantā tehnikā adītie cimdi kontrastā ar meitas Ineses džemperiem. Inese šodien ir gājusi vēl tālāk, jo pati skicē, modelē un rada savdabīgus apģērbus, bet Līvijai tuvāka kļuvusi audumu apdruka un arī aušana savam priekam.
Paaudžu sievietēs ieliktā un pārmantotā precizitāte un pacietība, arī patika radinājusi Līviju pie minēto veidu rokdarbiem, kas pasākuma apmeklētājiem bija pārsteigums – pa kuru laiku?
Izstādi apmeklēt mācību kompetences ietvaros iespējams meiteņu mājturības stundās. Skolotāja Agrita Buračevska jau dažām klašu meitenēm izrādījusi un pastāstījusi par plašo un daudzveidīgo rokdarbu klāstu un to tapšanu, salīdzinot ar to, kas katrai pašai konkrētajā klasē paveicams.
Auru no senās Ciores muižas klausītājiem savā stāstījumā nesa Aiva Sīmansone. Muiža eksistējusi jau no zviedru laikiem. Ar interesi izsekojām senajai muižas kartei, kas saglabājusies un rāda tās ēku izvietojumu. Zīmīgi toreiz ir bijuši vairāki pagrabi ar velvēm zem centrālās ēkas (saglabājušies), toreiz savdabīgi piebraucamie ceļi un zemes pacēlumi kā terases ar akmens grēdām, kas saskatāmi un nojaušami vēl šodien. Tagad šajā vietā atrodas lauku sētas: «Vecsvennes», «Jaunsvennes» un «Lejassvennes». Ciores muižas bijušo galveno ēku un apkārtni, saliedējot to ar vēstures garšu, joprojām iekopj un mūsdienīgāku veido Sīmansonu ģimenes. Interjerā ik pa laikam top metālkalēja Jurģa kalumi un viņa tēva Māra akmens apdarinājumi, kā arī abu kopveidojumi.
Aiva nolasīja vēstules, ko rakstījušas bijušās «Vecsvennes» iedzīvotājas, kuras devušās bēgļu gaitās gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā, kā noritējusi ceļošana no Rencēniem uz ASV.
Muzeja vadītāja informēja par jaunumiem muzejā, par skolēnu sasniegumiem pētnieciskajā jomā, par tekstiem, kas prasa izdošanu grāmatās, vispirms rediģējot, pārrakstot un iesniedzot iespiešanai. Tie ir rencēniešu – dzejnieka Viļa Cedriņa dēla Gundara un rakstnieces Ausmas Gavares – manuskripti.
Ielūkošanās vēstures atstātajā mantojumā kaut uz brīdi bagātina atmiņu un rosina iespēju robežās darboties pašiem.
PIESKĀRIENS VĒSTUREI. Rokdarbniece Līvija Ķeza un Aiva Sīmansone Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā.