Kā bija, kā ne, saradās vismaz simts dancotgribētāju, turklāt no bērna vecuma līdz senioriem, un gāja vaļā dūšīga dejošana ar un bez priekšā rādīšanas, ātrākiem un lēnākiem soļiem. Bija gan danču pratēji, gan tādi, kas vēl tikai mācās. Neviens malā nepalika, jo neba nu skatīties kāds tur gāja, bet no sirds izdejoties.
Saruna ar tautas mūzikas kopas vadītāju, mūziķi LĪGU JELEVIČU.
Cik liela ir jūsu mūzikas kopa?
Šobrīd esam 18 dalībnieku kupls pulks, un prasās vēl klāt, visiem ļoti patīk. Esam ļoti aktīvi. Jau pirmajā sezonā mums bija dažādi pasākumi, kuros piedalījāmies, – svinējām Mārtiņdienu Jērcēnos, piedalījāmies latviskās dzīvesziņas festivālā «Audz, pupa!», Ziemassvētkos vilkām bluķi ap Valmieras bērnudārzu. Pagājušajā pavasarī Baltajā kalnā mēs svinējām Lieldienas. Danči ir tā joma, kurā mēs vēl nebijām izpaudušies, ja neskaita, ka Jāņos un Mārtiņos vadījām rotaļdejas.
Gustava Māziņa foto