Pavisam maršrutā Mazsalaca – Ramata bija trīs pieturas: Ceipu upurozols jeb Zviedru ķēniņa ozols, kas īpašs ar to, ka ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis un pieder pie t.s. zviedru koku grupas; Nuķu kalns ar pirmās latviešu dramaturģes Marijas Pēkšēnas piemiņas akmeni un Nuķu pusmuižu – mājām, kurās dzimis ievērojamais latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns, un Ramatas ciems.
Ramatā ilgāk uzkavējāmies pagasta bibliotēkā, kur mūs laipni uzņēma tās vadītāja Gunita Penka un bibliotekāre Daina Čākure. Minējām krustvārdu mīklu par Ramatas pagastu un likām puzles, kurās bija redzami arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētie jūgendstila nami, pēc tam apskatījām Ramatas pagasta pārvaldes telpas, Ramatas Kultūras centru, sporta laukumu un izstaigājām sakopto pagasta centru.
Pēc paveiktiem 25 km mājupceļš noslēdzās pie Valtenberģu muižas ēkas (agrāk Mazsalacas vidusskolas internāta), kuras logos redzami Mazsalacas Mākslas skolas 2019. gada absolventu darbi. Mūsu uzmanību, protams, visvairāk piesaistīja gleznojums ar Konstantīnu Pēkšēnu un Mazsalacas novada simbolu smilšu neļķi, kura autore ir Marta Aleksandra Grantiņa, bet bijušajā skolas ābeļdārzā mūs priecēja krāšņa ziedu pļava, kurai sēklas ziedojuši mazsalacieši kā dāvanu pilsētas 90 gadu jubilejā.
Liels paldies visiem velobrauciena dalībniekiem, īpaši jaunākajam, kuram 29. jūnijā apritēja tikai gads, un vecākajam, kuram jau pāri 80 gadiem, par piedalīšanos, arī Gunitai Penkai par Ramatas parādīšanu!
NUĶU KALNĀ pie pirmās latviešu dramaturģes Marijas Pēkšēnas piemiņas akmens.