«Galvenais ir kompozīcija!» Tādas un līdzīgas atmiņas ar mīļa humora devu, ar dziļu cieņu, ar apbrīnu dzirdēja stāstām Valmieras muzeja Izstāžu namā izstādes «No vienas saknes» atklāšanā par rūjienieti Jāni Galzonu kā tēvu, skolotāju un kā Latvijas mākslas klasiķi. Galzonam liktenis iedalīja ārkārtīgi smagajos pēckara un padomju gados par spīti visam turēties pie sava aicinājuma un būt uzticīgam mākslai. Viņš bija talantīgs pedagogs, filozofs, jaunu mākslinieciskās izpausmes formu meklētājs, latviešu nacionālā reālisma gleznotājs.
Viņam 110. jubileja, kas šķiet nedaudz pārsteidzoši, jo Galzons kā reti kura leģendāra personība, piemēram, Rūjienas vēstures un kultūrtelpā vietējiem ir joprojām klātesošs. Sirmgalvju skolas laika pārstāstos vecajam Galzonam ir ļoti nozīmīga vieta. Sarunvalodā ērtības labad – vecais, jo ir arī jaunais, un rūjieniešiem tur nekādas putrošanās nav. Izstādes atklāšanā, kad sirsnīgajā sarunu daļā visi klātesošie sasēdās aplī, Galzona skolnieks, ievērojamais tēlnieks Andris Vārpa, paužot vislielāko cieņu, par savu skolotāju nevarēja stāstīt nekā citādi, kā tikai kājās stāvot.
IZSTĀDES «NO VIENAS SAKNES» atklāšanā Galzonu dzimtas mākslinieki (no kreisās) Matīss, Antra un Jānis Galzoni. Autores foto