
Uz mēģinājumiem kā uz darbu
Pirmajam vārds tika dots Zigurdam Lazdiņam, kas savulaik spēlējis kopā ar leģendāro Gundabu Putniņu: «Ar Gundabu satikos jau sešdesmito gadu pašā sākumā, kad viņš spēlēja Vecpuišu parkā, bet viņam to lietu aizliedza. Tad vadību it kā uzņēmās Roberts Mucenieks, spēlējām restorānā gadus sešus, septiņus. Gundabs bija augstas klases mūziķis, bundzinieks, viņš rakstīja notis ļoti pareizā harmonijā ar oriģinālajiem akordiem, kādi pašdarbības ansamblīšos reti kad figurēja. Viņš bija ļoti apdāvināts un muzikāls, pēc dzirdes ņēma labāko no radio Brīvība, spītējot traucējumiem, aranžēja attiecīgajam sastāvam, ja kas neskanēja, tad notis lidoja papīrkurvī un tika rakstītas jaunas. Tas bija ļoti nopietns, audzinošs darbs, tiecoties uz arvien augstāku grūtības pakāpi, jo oriģinālie ieraksti bija vēl sarežģītāki. Viņš bija pirmais Valmierā, kurš apmācīja skolas puišus, no kuriem daži pat notis nezināja, izpildīt Bītlu dziesmas, šis sastāvs jauniešu auditorijās bija īpaši populārs. Vienubrīd Gundabs strādāja RCP klubā par vadītāju, līdz ar to tikām zālē, lai mēģinātu un gatavotu jaunu programmu, – visi vienā laikā paņēma atvaļinājumu un veselu mēnesi uz mēģinājumiem gāja kā uz darbu. Tā ka es domāju – atklātajā piemiņas plāksnē pie otām un meiseļiem viņš būtu pelnījis arī kādu noti klāt, jo mūzika viņam bija vēl pirms bildēm un pieminekļiem. Pēdējo reizi Gundabu satiku pirms slimošanas, tad tā sirsnīgi parunājāmies. Tikpat apdāvināts kā mūzikā viņš bija zīmēšanā un gleznošanā, kas palīdzēja tikt pieņemšanā pie pazīstama galvaspilsētas medicīnas profesora, – Gundabs pēc pirmās tikšanās reizes uzzīmējis tik precīzu profesora portretu, ka zinātnes spīdekļa kundze, bildi ieraugot, teikusi: zini ko, dārgais, ja tu šito zēnu neņemsi un nedakterēsi, tad mājās vari vairs nenākt.»
DZIED un SPĒLĒ Uldis Punkstiņš, klausās – Tatjana Karro, Armands Trambickis, Harijs Joniškāns, Leonards Zavackis, Raimonds Prenclavs, Alfrēds Dulbergs un Zigurds Lazdiņš. Ārijas Romanovskas foto