«Mūzikas olimpiāde ir samērā komplicēts pasākums, it sevišķi, ja tā domāta vispārizglītojošām skolām,» stāsta viens no vecākās grupas vērtētājiem Mārtiņš Birnis. «Kā prakse rāda, bez padziļinātām mūzikas zināšanām olimpiādē nav ko darīt, jo tajā ir jāpazīst mūzika, jāprot to analizēt, vēl jāpārzina mūzikas vēsturiskā attīstība, dažādi stili utt., taču dalībniekiem mājaslapā bija iespēja noklausīties tos skaņdarbus, kuri, iespējams, tiks atskaņoti olimpiādē, tā ka pilnīgā neziņā viņi turēti netika. Otrs uzdevums ir dziedāt tautasdziesmu koncertizpildījumā, ko varētu izpildīt arī tāds, kas nemācās mūzikas skolā, taču trešais uzdevums sastāv no divām daļām – solfedžēšanas no lapas un ritmiskā zīmējuma ritmizēšanas, kur jau nepieciešamas profesionālākas zināšanas. Ceturtais, manuprāt, vissarežģītākais uzdevums ir oriģinālkompozīcijas atskaņošana. Tā ka manā uztverē mūzikas olimpiāde ir ļoti sarežģīta un komplicēta lieta pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem, ja apakšā nav mūzikas skolas zināšanu. Arī man viena meitene startē vecākajā grupā, viņai bija izvēle – vai nu zinātniski pētnieciskais darbs, vai olimpiāde.»
KOPĀ AR DRAUGIEM. Savu balādi re minorā Karaļvalsts atskaņo Alberts Edgars Bērziņš no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas. Ārijas Romanovskas foto