Koncerta-uzveduma režisoram Jānim Znotiņam šī doma par nezināmo Valmieras daļu šķitusi interesanta, tādēļ viņš meklējis veidus, kā šo ideju īstenot: «Konsultējoties ar muzeja darbiniekiem, es nonācu pie ļoti vērtīgas grāmatas Senā Valmiera. Izlasot to un paņemot no tās pašus interesantākos notikumus un faktus, arī ir radīts koncerta scenārijs.»
Koncerts kopumā sastāvēja no astoņām nelielām daļām — prologa, ordeņa laika, ordeņa pils, baznīcas, zviedru laika, miera laika, skolas un beigām, veidojot krāšņu programmu divu stundu garumā. Tās laikā tika izmantoti arī deviņi kustīgi objekti, atgādinot dažāda augstuma torņus, kas tika iekļauti koncerta gaitā gan kā dažādu ēku aizstājēji, gan arī tika iesaistīti dejās kopā ar dejotājiem.
Lai gan laiks koncertā nelutināja, dejotāji bija spara pilni un smaidīja, gan atrodoties uz skatuves, gan arī gaidot savu kārtu estrādes nomalēs. Par koncerta spilgtākajiem mirkļiem dalījās arī dejotāja, Valmieras Valsts ģimnāzijas tautas deju kolektīva dalībniece Paulīne: «Ļoti patika koncerta atmosfēra. Viss noritēja raiti gan mēģinājumos, gan koncertā. Man likās, ka koncerts pagāja ātri, bet tas noteikti tāpēc, ka pati tajā piedalījos!»
Arī skatītāju rindas bija publikas pilnas, kas aizrautīgi noraudzījās uzveduma norisē. Koncerta apmeklētāja Marta izteicās, ka pasākums ir izdevies: «Ideja par to, ka deja jāsavieno ar stāstu, ir lieliska. Ne tikai redzi, kā citi dejo, bet arī uzzini kaut ko jaunu par Valmieru. Domāju, ka mazajiem valmieriešiem kāds vēstures fakts noteikti paliks atmiņā.»
Valmieras deju apriņķa kolektīvi izdejoja nākamā gada simtgades Deju svētku repertuāru. Koncertu-uzvedumu Nezināmā Valmiera veidoja režisors Jānis Znotiņš, scenārija autore Rasa Bugavičute-Pēce, scenogrāfs Artūrs Arnis, komponists Jēkabs Nīmanis. Stāstnieka, Valmieras puikas, lomā iejutās Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers.