Neierasti, spilgti un krāsaini — tā dažos vārdos var teikt par jaunās igauņu mākslinieces Kalli Kaldes gleznām, no kurām daudzas tapušas naivisma estētikā. Dienvidigaunijas krāšņā un vienlaikus atturīgā, izteikti pirmatnīgā daba devusi iedvesmu gleznotājas otai, uzburot reizēm fantastiskus, reizēm reālus sižetus, priecējot ar tropisku neparastību. Māksliniece dzīvo laukos netālu no Tartu, un izstādes nosaukums «Vasaras zilais» izsaka viņas dabas bērna būtību — dziļa tuvība pasaules norisēm, kas nav atkarīgas no cilvēka, viņa steigas, paviršības un neiedziļināšanās. Vasaras zilais vispirms ir stāsts par ūdeņiem, bet ne tikai: tie atstaro sauli un zvaigznes, kokus un debesis, apaļīgu roni, trauslu dzērvi un igaunisku gārni. Blakus zemūdens pasaulei kā meditācijas iedvesmotājai arī tagadnes realitātes: ar selfijiem aizrāvušās meitenes, «Pēdējā govs» — igauņu lauku sieviņas atvadas no iemīļotā lopiņa, savukārt ziemeļzemes folklora un tautas māksla acīmredzami bijusi blakus, radot zemtekstiem bagātos simboliskos tēlus — lapsas sievietes, vilka sievietes…
MĀKSLINIEKI. Kalli Kalde un Artis Nīmanis Valmieras muzejā. Ārijas Romanovskas foto