Pēc izrādes, skatītājiem dodoties prom, notika savstarpēja diskusija, kurā kādas sievietes risināja dilemmu, ar ko iekšēji visu izrādes laiku cīnījās Alvinga kundze, – kas ir labāk: skaidrība vai tomēr neskaidrība?
Alvinga kundzes dzīves notikumi saasinās, kad nomirst vīrs, un rodas pārdomas, vai atklāt patiesību par Alvinga kunga izlaidīgo dzīvesveidu vai tomēr saglabāt viņa labo vārdu sava dēla un sabiedrības acīs. Emocionālo atbalstu viņa meklē pie mācītāja Mandersa, bet ne kā pie garīdznieka, bet kā pie savas jaunības dienu mīlestības. Mājās uz tēva piemiņas brīdi ir atgriezies arī jaunais gleznotājs Osvalds Alvings, kas mātei ir mierinājums un galvenais iemesls noklusēt patiesību.
Izrādes laikā mācītājs Manderss, uzrunājot Alvinga kundzi, sacīja: «Es ar jums runāšu kā garīdznieks… gadu laulībā sabijusi, tu atradies bezdibeņa malā. Tu pameti mājas, aizbēgi no sava vīra. Aizbēgi un negribēji atgriezties, lai kā viņš lūdzās… kādas mums ir tiesības lūgties pēc laimes?
JAUNIEŠI OSVALDS UN REGĪNA svin došanos prom no drūmās vietas bez saules, vēl nezinot patiesību par Alvinga kunga izdarīto. Mārtiņa Vilkārša foto