1970. gadā, kļūdama par Valmieras teātra literārās daļas vadītāju, tieši Austra ir palīdzējusi veidot šī teātra profesionalitāti un atpazīstamību ārpus Valmieras. Ar nenogurstošu pacietību un neatlaidību veidojusi ne vien tā «seju», bet arī «iekšas», tulkodama tolaik jaunākās dažādu valstu dramaturgu lugas, paralēli Valmieras Tautas universitātes mākslas fakultātes vadīšanai sarakstījusi grāmatas par Valmieras teātra vēsturi («Teātris ar divsimt skatuvēm» kopā ar B. Ferberu, 1972), šī teātra ilggadējo režisoru Pēteri Lūci («Es dzīvošu caur to labu», 1983) un Valmieras teātra aktieri Jāni Samauski («Fatālists», 1992).
Tomēr savus pirmos soļus Valmieras teātrī Austra ir spērusi jau daudz, daudz agrāk — 1948. gadā beigusi Drāmas teātra kursus, viņa Valmierā ienāca 1949. gadā, uzsākot savas aktrises gaitas režisora Pētera Lūča iestudējumos — Taņu Alekseja Arbuzova tāda paša nosaukuma lugā un Soņu Antona Čehova «Tēvocī Vaņā» abas nospēlējot ar īstumu un neviltotām, psiholoģiski smalkām reakcijām.