Kā tu izdomāji kaut ko tādu?
Maijā bija viena nedēļa, kad man vajadzēja augstskolai uzrakstīt vairākus darbus un arī draugam tuvojās maģistra darba nodošanas termiņš, un mēs domājām, ka šeit, Valmierā, esot mājās, ir viena un tā pati vide un ka gribās kaut ko pamainīt. Es pati esmu no Valkas, un mēs abi aizbraucām paciemoties pie maniem vecākiem, kur es atradu savas vecās dzijas un tamboradatas. Es kaut kā sāku tamborēt, jo šo ideju es jau sen biju atradusi Pinterestā, ka ir kaut kas tāds – mazi aplīši, ko var izmantot kosmētikas noņemšanai vai nomazgāšanai no sejas.
Es ar zero waste un less waste dzīvesveidu aizraujos jau vairākus gadus. Man tas šķiet interesanti un ļoti labi, ka radām mazāk atkritumu. Tā es tamborēju un tamborēju aplīšus, iedevu mammai tos pamēģināt, pati sāku lietot un domāju, kāpēc tos nepiedāvāt plašākam cilvēku lokam.
Testēji arī materiālus/dzijas veidus, ko labāk izmantot?
Pirmie aplīši tapa no tām dzijām, kas man bija pieejamas mājās, bet, kad es aizgāju uz veikalu apskatīties un izvēlēties kaut kādas interesantākas krāsas, sapratu, ka gribu tos taisīt no kokvilnas dzijas, ko es vēlāk pasūtīju internetā. To arī es šobrīd izmantoju.
EMĪLIJA LĪNA JANSONE jau vairākus gadus piekopj videi draudzīgāku dzīves veidu. Elīnas Kristiņas foto