Jaunieši tomēr gluži rindā uz darbu rūpnīcā nestāv…
Jā. Lielie kredīti labajos laikos un ātrie kredīti ir devuši savu ietekmi uz jauniešiem. Cilvēki grib saņemt algas neoficiāli, bet mēs esam no pirmā eiro (nodokļu) maksātāji, mēs neko nevaram samaksāt neoficiāli un arī negribam to darīt. Tas nozīmē – tajā brīdī, kad jaunieši pie mums atnāk strādāt, viņiem jau drīz ir klāt visi parādu piedzinēji, viņiem viss jāmaksā oficiāli… Cilvēkam uz rokas vairs nepaliek nekas, viņam šis darbs vairs nav saistošs. Tā nu principā liels procents jauniešu iet projām no darba, brauc prom uz Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju, Angliju…
Kā notiek kadru sagatavošana darbam rūpnīcā?
Mēs paši visu to darām. Ģimenē ieliek pamatus, skola – no pamatskolas līdz vidusskolai – ieliek pamatus, to izdara arī profesionālā skola vai augstskola, taču profesionālās zināšanas darbinieks iegūst šeit – audzinām kadrus un viņu apmācību veicam te uz vietas. Arī tad, ja, piemēram, paņemam no malas darbā grāmatvedi ar ļoti lielu pieredzi, šī sfēra tomēr ir ļoti, ļoti atšķirīga.
INTENSĪVS DARBS. Arī te, pie jaunākajām, tikai pāris gadus vecajām, stellēm darbs ir spriedzes pilns un prasa no audējas nepārtrauktu uzmanību.