Labāk mazāk, toties labāk
Pēdējos gados profskolu skaits valstī ievērojami samazinājies. Šis process noticis samērā klusi. Jāteic, ka palikušo skolu bāze — vismaz Vidzemē — krietni vien uzlabojusies: pamatīgu rekonstrukciju piedzīvojuši Valmieras un Smiltenes tehnikumi, to pašu var teikt par Cēsu profesionālo arodvidusskolu.
Andris Miezītis: «Stratēģija profesionālajā izglītībā pieņemta 2009. gadā, tolaik iezīmēja profesionālās izglītības centrus visā Latvijā. Toreiz bijām vairāk nekā 80 skolas, 2016. gada 1. septembrī bija vairs tikai 24. Nebiju klāt pie šīs stratēģijas izstrādes, manuprāt, tajā daudz neloģisku darbību pa vidu bijis, arī Vidzemē, kur šobrīd palicis trijstūris Valmiera — Priekuļi — Smiltene. Protams, labi, ka Vidzemē ir arī sava augstskola, arī vēl viena otra augstskolu filiāle, līdz ar to izglītībā ir iespēja pēctecībai.»
Līdz teicamai kvalitātei vēl tālu
Joprojām nav panākts optimālais variants, kad profesionālās izglītības iestādes absolvētu tieši to specialitāšu darba ņēmēji, kurus gluži kā putekļu sūcējs sevī ierautu pēc viņiem alkstošais darba tirgus.
Juris Sleņģis: «Profesionālā izglītība mūsu valstī joprojām nav augstākajā līmenī. Ir krities vidējais kvalitātes rādītājs. Nesen tika minēts, ka 100 tūkstoši eiro esot iztērēti profesionālās izglītības uzlabošanai… Arī Vidzemē esam diezgan daudz par šīm lietām runājuši gan ar darba devējiem, gan izglītības iestāžu pārstāvjiem.
TRIJU TEHNIKUMU VIEDOKLIS. Sanāksmē LTRK Vidzemes nodaļā profesionālās izglītības kanti tur (no kreisās) Priekuļu tehnikuma direktora vietnieks attīstības jautājumos Aleksandrs Ļubinskis, Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis un Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša.