Iebridusi leknā āboliņā, Daiga teica: «Lai lopkopībā strādājošie zinātu vislabāko laiku kvalitatīvas lopbarības vākšanai, LLKC ir izveidojis «Pļaušanas servisu». Šogad tas darbu Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē sāka jau no 20. maija, tātad jau vairākas nedēļas pastiprināti sekojam līdzi situācijai lopbarībai sētajos zālājos, kura tur faktiski mainās pa dienām. Agrāk pastāvēja uzskats, ka zāle ir pļaujama tad, kad tā izaugusi pudeles garumā, bet tagad ar tām pudelēm ir, kā ir, ieejot veikalā, redzami visdažādākie to izmēri, tādēļ šī mērvienība šodienai vairs neder. Un, kā zināms, ne jau zāles garumam, bet gan tās saturam ir nozīme augstvērtīgas lopbarības iegūšanā savam ganāmpulkam. Tad nu mūs galvenokārt interesē āboliņš, lucerna un arī āboliņa stiebrzāļu maisījums.»
Lūdzam, lai tak Daiga mums parāda, kā dabā notiek paraugu noņemšana. Un kā «Pļaušanas serviss» tiek pie lauksaimniekus interesējošo analīžu iknedēļas apkopojuma?
Daiga pļavā rāda un stāsta: «Svarīgi, uzsākot pļaušanas servisa aktivitāti, izvēlēties starta pozīcijai atbilstīgāko lauku, lai tajā ik uz metru nebūtu tikai pāris āboliņa vai arī tikai daži lucernas stiebri. Tad nu, ejot laukam pa diagonāli, veicu divus līdz četrus paraugu atkārtojumus, katrā no tiem ar šķērēm 7 – 8 centimetru augstumā izgriežot zālē vienu kvadrātmetru.
DAIGA BALTIŅA: «LLKC biroju augkopības speciālisti visos reģionos pašlaik velta daudz pūļu, lai ar «Pļaušanas servisa» starpniecību līdz lopkopjiem nogādātu informāciju par situāciju lopbarībai sētajos zālājos. Izmantot to vai ne, tas paliek katra paša ziņā, jo, kā zināms, lopbarības gatavošanā lielu lomu arvien nospēlē visdažādākie blakus faktori.» Ārijas Romanovskas foto