
Igauņiem jau desmit gadus darbojas dzērienu iepakojuma — skārdeņu un tā saucamo PET pudeļu — depozīta sistēma. Pērn tādu ieviesuši arī Latvijas dienvidu kaimiņi lietuvieši. Reālais ieguvums no šādas kārtības ir krietni tīrāka vide abās kaimiņvalstīs, jo, kā zināms, zemē nomestu naudu, t.i., par samaksu nododamu taru taču neviens zemē neatstās! Igaunijā un Lietuvā gandrīz neredz mētājamies skārdenes un PET pudeles, kamēr Latvijā, kas sevi lepni pozicionē par zaļu valsti, bomži un hroniskie alkoholiķi uzmanīgi pārmeklē apstādījumus un citas potenciāli medīgās vietas vien nodošanai derīgu alus pudeļu meklējumos, kamēr bezmaksas iztukšotā tara paliek, kur izmesta. Tā nu lielās alus plastmasas pudeles un visdažādākā pildījuma iztukšotās skārdenes zaļākajā no Baltijas valstīm lepni spīdina sānus nomaļākos apstādījumos, parkos, mežos un dažādu ūdenstilpju krastos līdz pat kārtējai Lielajai talkai. Protams, ar savākto atkritumu apjomu un maisu daudzumu veselam baram šī visas Latvijas dižpasākuma organizatoru ik gadus sanāk palepoties, un šķiet, ka par to prieks arī likumdevējiem Saeimā, kuri nekādi nevar sadūšoties uz depozīta sistēmas ieviešanu arī Latvijā.