Divas trešdaļas no šīs summas jeb 350 miljonus eiro EK priekšlikums paredz sadalīt starp dalībvalstīm kā tiešu finansiālu atbalstu, Latvijai piešķirot 9,76 miljonus eiro. Šis atbalsts būs mērķēts uz saimniecībām, kuru finansiālā situācija ir jo īpaši apdraudēta ilgstoši nelabvēlīgajos tirgus un zemo cenu apstākļos.
«Esmu gandarīts, ka Eiropas Komisija ieklausījās Latvijas argumentos, ka mūsu piena ražotāji ir nonākuši patiesi kritiskā situācijā, un piešķīrusi Latvijas ražotājiem 9,76 miljonus eiro, kas ir par 15 procentiem vairāk nekā iepriekšējā reizē,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Jau ziņots, ka ES divas reizes ir piešķīrusi ārkārtas atbalstu 7,7 un 8,5 miljonus eiro, no kā Latvijas piena ražotāji saņēmuši kopā 14,9 miljonus eiro un cūkaudzētāji — 1,3 miljonus eiro.
Savukārt brīvprātīgai piena ražošanas samazināšanai EK piešķīrusi 150 miljonus eiro visām ES dalībvalstīm. Šis atbalsts netiks sadalīts starp dalībvalstīm, un visi ES piena ražotāji uz vienādiem nosacījumiem šo atbalstu varēs izmantot, ja lems ražošanu samazināt.
Diskusijas par abu atbalsta pasākumu detalizētiem nosacījumiem un praktisko īstenošanu sāksies jau šonedēļ EK ekspertu darba grupās. Plānots, ka ES attiecīgie tiesību akti būs spēkā ne agrāk kā šā gada septembra vidū.
Padomes sēdē EK arī paziņoja par lēmumu līdz 2017. gada 28. februārim turpināt valsts intervences un privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu pieejamību vājpienam un sviestam, kas ir svarīgi atbalsta pasākumi piena pārstrādes uzņēmumiem.
Turklāt padomes sēdē EK arī paziņoja par lēmumu paaugstināt tiešmaksājumu avansa maksājumu līdz 75 procentiem, kā arī turpināt ārkārtas atbalstu augļu un dārzeņu nozarē, vienlaikus pārskatot arī dalībvalstīm piešķirto atbalsttiesīgo produktu daudzumu.
SARUNA. Zemkopības ministrijas nozares padomnieks Aivars Lapiņš (no kreisās), ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs diskutē par atbalstu Latvijas piensaimniekiem. ZM publicitātes foto