Ceļā uz aprēķiniem, bukletu un konferenci
Lauku diena bija kupli apmeklēta, jo semināra programmā pasolītā graudkopja, sēklkopja, gaļas lopu audzētāja un nu jau septīto gadu arī pārtikas kaņepju audzētāja Mareka Bērziņa praktiskā darba pieredze daudzus interesentus no visas Latvijas, neskatoties uz draudīgi melnajiem lietus mākoņiem debesīs, piesaistīja kā magnēts. Pasteidzoties notikumam pa priekšu, jāteic, ka tas arī tik tiešām sekmīgi nostrādāja, jo Mareks, izrādot kopā ar Agroresursu un ekonomikas institūta, kā arī firmu Baltic Agro, Timac Agro, SIA Green Ok un Bio energy speciālistiem ierīkotos astoņus dažādus izmēģinājumu laukus, runāja atklātu valodu. Tādēļ viņa stāsts bija ne tikai par pozitīvo, bet arī par paša pieļautajām kļūdām un nezināšanas sekām. Vienā no laukiem Mareks neslēpa, ka arī pēc vairāku gadu darba ar pārtikas kaņepēm kaņepe man joprojām ir lielais nezināmais!
Lai tā nebūtu, Latvijā pašlaik notiek pārtikas kaņepēm veltīts projekts un tā ietvaros arī šī Lauku diena.
Agroresursu un ekonomikas institūta speciāliste, projekta vadītāja Arta Kronberga teica: «Jau trešo gadu kopā ar zemniekiem un pārstrādātājiem pētām, kā labāk izaudzēt pārtikas kaņepes bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā, kādas šķirnes un kādas tehnoloģijas nodrošina produkta augstāko – pārtikas drošuma kvalitāti. Visi līdzšinējie zinātnieku pētījumi bija fokusēti uz šķiedras kaņepju audzēšanu un pārstrādi. Šis projekts kopā ar Mareku, Ivetu un Ivaru apkopos izmēģinājumu rezultātus un sniegs ieteikumus pārtikas kaņepju audzētājiem un pārstrādātājiem, jo projektā kopīgi izzinām, kas vislabāk noder sēklu ieguvei un to pārstrādei pārtikas produktos. Projekta noslēgums būs pēc apmēram pusgada, kas vainagosies ar rokasgrāmatai līdzīgu materiālu, kurš interneta vidē būs pieejams speciālā bukletā. Nākamgad sekos arī konference par pašlaik tik aktuālo pārtikas kaņepju tēmu.»
Likuma grozījumi par labu sējas kaņepēm
Lauku dienā piedalījās arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs, lai ar ražotājiem apspriestu šīs potenciālās nozares turpmāko attīstību Latvijā. Savu klātbūtni kaņepju laukā Jānis Grasbergs pamatoja: «Pašlaik esam par soli tuvāk pasaules lauksaimniecības jaunajām ievirzēm. Sākot darbu Zemkopības ministrijā, viens no pirmajiem maniem darbiem bija Likuma grozījuma virzība, lai reglamentētu kaņepju audzēšanas mērķus. Tie nebija pārskatīti kopš sešdesmitajiem gadiem un atļāva ražot tikai kaņepju sēklu un šķiedru. Nesen tika apstiprināti jauni, uz attīstību vērsti likuma grozījumi. Līdz ar to Latvijā ir iespējams audzēt sējas kaņepes, tālāk izmantojot to lapas, kātus un ziedkopas, respektīvi, visas sastāvdaļas. Eiropa un pasaule iet ekoloģiskās domāšanas un ražošanas virzienā, izejvielas, kuras iegūst no kaņepēm, tiek izmantotas dažādu ķīmisku komponenšu aizstāšanā. Piemēram, kaņepju šķiedru izmanto autobūvē, bet citas sastāvdaļas var izmantot medicīnā un kosmētikā. Kaņepju audzēšana tik tiešām ir perspektīva nozare, kurai ir vērts pievērst uzmanību. Turklāt Latvijā ir gana labvēlīgi laika apstākļi, lai nodarbotos ar šo augu audzēšanu. Man ir lepnums un prieks, ka vietējā, Burtnieku pagasta Adzelviešos saglabātā un uzturētā kaņepju šķirne ‘Adzelvieši’ ir pirmā vietējā šķirne, kas iekļauta Eiropas šķirņu katalogā un par kuru kaņepju audzētāji izsaka atzinīgus vārdus.»
LAUKU DIENA. Cauri varenām kaņepēm brienot, interesenti iepazina astoņus dažādu tehnoloģiju salīdzinājumus. Alekseja Koziņeca foto