Protestētāji uzskata, ka, tā lemjot, ministri grasās uzgriezt muguru pat visas Eiropas Zaļajam kursam un it sevišķi Latvijas mežu ilgtspējībai un sabiedrības domām. Viņi vērtē, ka šis ir pat bīstams pagrieziens mežu apsaimniekošanā, kas iezīmē valsts virzību uz arvien jaunāku mežu ciršanu. Pieņemtais lēmums turklāt vēl vairāk mazināšot mežu ekosistēmu kopīgo noturību, palielināšot mežu fragmentāciju un kailcirtes. Būtiskākais, pieņemot ciršanas noteikumu grozījumus, nav pat visaptveroši izvērtēti riski dabai un klimatam.
Jāatgādina, ka kopš 2017. gada līdzīgi likuma grozījumi, kas paredzēja samazināt izcirst atļauto koku caurmēru, bija sagatavoti jau divas reizes. Ņemot vērā sabiedrības argumentus un pat dažu valdības ministru iebildes, abas reizes grozījumi netika virzīti izskatīšanai. Vides aizstāvji tad aicināja Zemkopības ministriju noteikumu projektu atsaukt un pie varbūtējās iespējas atļaut cirst mazāka caurmēra kokus atgriezties tikai, kad būs veikta valstī notikušās Dabas skaitīšanas rezultātu analīze un arī iecerētajiem grozījumiem veikts ietekmes uz vidi novērtējums un piedāvāti dabai radīto risku kompensējoši pasākumi.
SALĪDZINĀJUMAM. Arī šai malkas grēdai ir divi gali. Ārijas Romanovskas foto