Programmā var iesaistīties jaunie uzņēmēji, kuri nopietni plāno izveidot savu uzņēmumu vai to ir izdarījuši pēdējo trīs gadu laikā un kuri vēlas doties pieredzes apmaiņā, kā arī jau pieredzējuši uzņēmēji, kuri labprāt uzņemtu apmaiņas jaunos uzņēmējus no ārvalstīm. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, un tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai. Jaunajiem uzņēmējiem programma sniedz iespēju gūt nepieciešamās pamatzināšanas pie pieredzējuša uzņēmuma citā Eiropas valstī tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības likumdošanu, rast jaunus risinājumus savas uzņēmējdarbības uzlabošanai, veicināt sadarbību ar potenciāliem partneriem u. c.
Jaunajiem uzņēmējiem kopā ar uzņemošo uzņēmumu iespējams izvēlēties veicamos pasākumus, piemēram, tirgus pētījuma izstrādi, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u. c.
Kontaktpunkti – praktiskā palīdzība uzņēmējiem
Praktiskus padomus dalībai “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” iespējams saņemt vietējos kontaktpunktos. Latvijas kontaktpunkti kopš 2013. gada ir SIA “Civitta Latvija” un Banku augstskola. Kā stāsta Latvijas kontaktpunkta komunikācijas vadītāja Betija Gulbe no “Civitta Latvija”, lielākā daļa uzņēmēju, kuri plāno doties šajā pieredzes apmaiņas braucienā, interesējas par konkrētām iespējām un nosacījumiem, ko sniedz programma, kā arī jautā, uz kurām valstīm var doties un kādi uzņēmumi ir pieejami sistēmā (jeb datubāzē, kur var atrast uzņēmējus, pie kuriem doties apmaiņā).
“Kontaktpunkts ir vidutājs starp jauno uzņēmēju, uzņemošajiem uzņēmējiem, viņu kontaktpunktiem un Eiropas Komisijas organizācijām. Attiecīgi mēs palīdzam reģistrēties, meklēt uzņemošos uzņēmējus un atbildam uz visiem pārējiem jautājumiem, kā arī izskatām pieteikumus un izvērtējam dalībnieku pieteikšanās kritērijus,” viņa skaidro. “Šī apmaiņa atšķiras no citām ar to, ka nav prakse vai apmaksāts darbs, bet gan uzņēmējdarbības pieredzes un zināšanu iegūšana, lai sniegtu pamatu jaunajiem uzņēmējiem uzsākt savu biznesu.”
Jautāta par tendencēm pēdējos gados, B. Gulbe teic, ka patlaban latviešu jaunie uzņēmēji pieredzes apmaiņas braucienos galvenokārt ir gatavi doties vasaras mēnešos, jo visvairāk pieteikumu tiek saņemts pavasarī. Vispieprasītākās mērķa valstis ir Portugāle, Itālija un Spānija.
“Fantastiska iespēja, kas jāizmanto!”
Tā par šo “Erasmus” programmu uzņēmējiem teic SIA “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, kurš tajā piedalījies pirms pāris gadiem Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzemes reģiona ekoloģisko dzērienu ražotāju prakse dzērienu ražotāju uzņēmumos Francijā” ietvaros, divas nedēļas viesojoties Francijā, kur pētījis un meklējis pasaulslavenā Normandijas sidra pagatavošanas noslēpumu.
“Skatīju visas iespējas, ko var iesākt ar āboliem sidra pagatavošanas procesā. Viesojāmies pie pieciem sidra ražotājiem – gan lieliem uzņēmumiem, gan mazajām zemnieku saimniecībām un ģimenes sidra darītavām, kur sidrs un ābolu degvīns jeb kalvadoss tiek gatavots jau trešajā ceturtajā paaudzē, stāsta A.Ruņģis. “Pats svarīgākais ieguvums šajā braucienā bija tas, ka sapratu, ka šeit, Latvijā, jāatsakās no idejas par sidra ražošanu, jo mums nav tik gadsimtiem izkoptu sidra darīšanas tradīciju kā Normandijas reģionā, kas faktiski uzskatāms par sidra dzimteni. Taču mums ir senas un spēcīgas alus darīšanas tradīcijas no miežu graudiem, tādēļ pēc šīs pieredzes apmaiņas nolēmu radīt un attīstīt jaunu produktu – degalu, kā arī vēl līdz tam nebaudītas delikateses, tai skaitā iesala mērci, sīpolu marmelādi ar tumšo alu, dažādus cepumus, iesala liķieri.”
Vēl nebijušā alus veida atklāšana iedvesmojusi, pēc kā radīts nu jau plaši pazīstamais zīmols “Gardu muti”, kas piedāvā gardēžiem sasniegt un baudīt jaunas garšas virsotnes ar vēl plašāku “Valmiermuižas alus” un sadarbības partneru ražoto produktu klāstu. “Mēs lepojamies ar to, ka visas mūsu produktu ražošanā izmantotās sastāvdaļas nāk tepat no Latvijas, radot īpašu, neatkārtojamu garšu. Tāpat ir arī Normandijā, kur sidra tapšanas procesā tiek izmantotas tikai vietējās izejvielas, radot tikai šim reģionam raksturīgas garšas un smaržas nianses. Turklāt tur sidra un kalvadosa darināšana ietver ne tikai rūpes par kvalitāti, bet arī tā baudīšanas kultūru – no ražošanas procesa līdz glāzei ar pirmo malku šā dzēriena. Tādu pašu filozofiju no viesošanās Francijā esmu atvedis uz Latviju. Tādēļ šādu apmaksātu iespēju – uzņēmējiem smelties zināšanas un pieredzi ārpus valsts robežām – uzskatu par Eiropas Komisijas dāvanu, kas noteikti jāizmanto!”
Detalizēta informācija par apmaiņas programmu pieejama vietnē https://www.erasmus-entrepreneurs.eu/.
Apmaksāta publikācija