Piecsimt kilometru garais ceļš iesākās saulainā sestdienas pievakarē ar patīkamiem smaidiem un Latvijas hokeja izlases atbalstīšanu. Protams, neiztika bez nogurdinoša nakts brauciena un muitas kontroles, taču, no rīta atverot acis un ieraugot Sanktpēterburgas priekšpilsētu, prieks bija neizmērojams. Piedzīvojums pretī jaunatklājumiem un pieredzes uzkrāšanai bija sācies!
Fundamentālās Kazaņas un Īzaka katedrāles noteikti ir uzskatāmas par nozīmīgu un vērtīgu vēstures un arhitektūras pieminekli. Svētā Īzaka katedrāles kolonāde ļāva ielūkoties Sanktpēterburgas plašumos no 211 pakāpienu augstuma. Katrīnas pils, kas savā krāšņumā mērojas sacensībā ar Versaļas pili Francijā, ne vienu vien atstāja pārsteigtu. Atmosfēra, kas tur valdīja, sniedza iespēju kaut uz mirkli pabūt baroka laikmetā, kaut nedaudz ielūkoties Krievijas izbijušo caru dzīvēs.
PĒTERHOFAS strūklaku parks lika elpai aizrauties.