Arī skolotājam, izvērtējot skolēnu veikumu, ir iespēja saprast, ko bērni jau apguvuši un kam jāpievērš vairāk uzmanības, kā mācīt labāk, lai sasniegtu tematā, mācību priekšmetā, stundā vai semestrī plānotos rezultātus – tie ietver gan zināšanas, gan prasmes, gan attieksmes.
Lai vērtēšana būtu kvalitatīva un atbalstītu skolēnu mācību procesā, ir jābūt skaidriem gan mācībās sasniedzamajiem rezultātiem, gan vērtēšanas kritērijiem, kam iepriekš būtu jābūt skolēniem zināmiem un saprotamiem. Jo vērtēt var tikai to, kas skolēnam skolā ir jāiemācās. Tāpēc projekta «Kompetenču pieeja mācību saturā» jeb Skola2030 ietvaros līdz ar pilnveidotu, mūsdienām atbilstošu mācību saturu un mācību līdzekļiem top arī dažādi vērtēšanas rīki, diagnosticējošie darbi un eksāmenu paraugi.
Vērtējums kā kilometru rādītājs
Kompetenču pieeja mācībās paredz trīs vērtēšanas veidus: formatīvā kā atbalsts ikdienā snieguma uzlabošanai, summatīvā jeb vērtējums par mācīšanās rezultātu ar atzīmi, diagnosticējošā vērtēšana, ar kuru skolotāji un skolēni var testēt apgūtās zināšanas un prasmes, plānojot mācību procesu, un obligātie valsts pārbaudījumi 9. un 12. klases beigās.
Formatīvā vērtēšana jeb skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā paredzēta, lai uzlabotu mācīšanos. Tā nozīmē sniegt savlaicīgu un regulāru attīstošu atgriezenisko saiti par to, kā skolēnam ir veicies attiecībā pret tematā vai stundā plānoto sasniedzamo rezultātu, un tā palīdz skolēnam uzlabot sniegumu. Atgriezenisko saiti var sniegt skolotājs, bet arī skolēnus var iemācīt to sniegt cits citam vai sev kā pašvērtējumu.
ATGRIEZENISKĀ SAITE skolēnam ļauj saprast, cik tālu viņš ticis apgūstamajā tematā, un to var sniegt gan skolotājs, gan skolas biedrs. Foto no unsplash.com