«Redz, man bija doma saskaitīt, cik tad tiešām to gotiņu ir, bet domāt ir viens, izdarīt jau pavisam kas cits,» smējās Inguna, lēšot, ka vairāk nekā simt mazākas un liekākas kolekcijas govis un pāris bullēnu zīmīgajā skapī atrodami.
«Viss sākās ap 2000. gadu, kad jau mērķtiecīgi nopirku pa suvenīru gotiņai. Draugi, paziņas, radi, ja kaut kur devās, atveda man pa gotiņai dāvanā,» stāstīja Inguna un neslēpa, ka visi jau tagad zina: ja kaut kas ciemakukulī jāatved, tad var līdzi ņemt ko dzeramu, ēdamu, bet var arī veikalos vai suvenīru bodītēs paraudzīties, sak, ir vai nav kaut kas jauns priekš Ingunas?!
«Dejojoša un maujoša govs, tāda, kas tirinās, nu, visādi ķēmiņi, bet ir arī govis, kas noderēja praktiski: kā lukturītis, tikai tagad baterijas nav nomainītas, arī durvju atdure, taimeris un — pati Somijā pirku — pildspalva kā pildspalva, bet galā puļķītis ar govs galviņu,» kolekciju, kas glabājas Ramatas pagastā, izrādīja tās īpašniece un atcerējās kādu gadījumu, kad pati reiz pagalam apmulsusi.
SKAPIS, kas pilns ar vērtīgām atmiņām. Vairākas kolekcijas govis atceļojušas arī no Eiropas valstīm, kur Ingunai Liepiņai vai kādam no viņas ģimenes locekļiem, draugiem sanācis pabūt. Jāņa Līgata foto