Sagadījies, ka izstādē piedalījusies viena Bordo doga jeb franču mastifa kucīte, kurai nesen bija piedzimuši kucēni. Turpat sarunāta tikšanās, un pēc nedēļas jaunajam ģimenes loceklim braukuši pakaļ.
Vienā no audzētājas mājas istabām dzīvojušies vairāki kucēni. «Saimniece jautāja, vai atceramies, kuru izstādē izvēlējāmies. Jāatzīst, mums visi sunīši likās vienādi, bet audzētāja, protams, zināja, kurš ir īstais. Un tieši viņš pie mums pienāca un atsēdās blakus, kārtējo reizi apliecinot, ka dzīvnieks pats sev izvēlas saimniekus,» par pirmo satikšanos pirms nu jau astoņiem gadiem stāsta Normunds. Tagad ģimene, kurā pēc Orkāna ienāca arī mazā Karlīna Marta (tajā brīdī suņa aprūpei vairāk pieslēdzās vecākais dēls Roberts, dodoties ar Orkānu pastaigās), savu dzīvi bez suņa nemaz nevar iedomāties. Tāpat kā Orkāns bez ģimenes, bez savējiem. Lai arī juridiski suns piederot Ivetai, atbildību par savu mīļdzīvnieku uzņēmušies visi. Arī Karlīna Marta ir paaugusies un sevi uzskata par Orkāna pilntiesīgu saimnieci.
Kad kāda no saimniekiem nav mājās, Orkāns jau labu laiku pirms ierašanās jūtot viņa tuvošanos. Nosēžas pie durvīm, gaida. Kad ir sagaidījis, ļoti, ļoti priecājas. Arī, ja kāds no mājiniekiem iegriežas vien uz piecām minūtēm. «Tikko atgriezāmies no tālāka brauciena, suns un lielais brālis bija palikuši mājās. Orkāns mūs sagaidīja, bija ļoti priecīgs un ne mirkli no mums neatgāja. Ko viņam atvedām? Lielākā dāvana taču ir kāds kārums,» stāsta Normunds.
LIELAIS ORKĀNS un MAZĀ KARLĪNA MARTA Ziemassvētkos. Saimniecītes vecumam nav nozīmes – gudrais suns paklausīgi izpilda viņas komandas. Un, lai izpelnītos kārumiņu, nepietiek ar neizteiksmīgu burkšķi, komanda «Balsi!» jāizpilda smuki, tas nozīmē – skaļā rējienā. Nopelnītais kārumiņš no bērna rokas tiek paņemts īpaši uzmanīgi. Foto no personiskā arhīva