Nedaudz pastāsti par sevi!
Esmu dzimis Baškīrijā (tagad Baškortostāna) armijnieku ģimenē, tēvs un vectēvs bija armijas cilvēki. Sievu Irīnu satiku Latvijā — Rīgas mežā (smejas).
Pirmie kurpnieki laikam bija tie, kas akmens laikmetā no zvērādām ar dzīvnieku dzīslu palīdzību šūdināja pirmos apavus… Tavā kurpnieka darbnīcā redzu vien nelielu daļu no tā, ko bērnībā redzēju sava vectēva Arnolda — Baltinavas kurpnieka — lādē. Arī tāpēc, ka tu tikai remontē, nevis gatavo jaunus apavus. Kas ir tavi galvenie darba rīki ikdienā?
Jā, es apavus tikai remontēju. Ikdienā man galvenais rīks, protams, āmurs, tad trīs veidu līmes, īpašas, trīs dažādas kurpnieka laktiņas, īleni, dažādu krāsu vaskoti diegi, slīpripas… Plus vēl dažādas gatavas apavu remonta detaļas, lielākoties itāļu ražojuma. Un, protams, šī Singer šujmašīna, speciāli kurpniekam domāta, tai jau vairāk nekā 100 gadu! Pa šiem gadiem caur manām rokām izgājuši 18 singeri, esmu tos salabojis un aizlaidis tautās (smejas). Vienkārša un uzticama šī šujmašīna, gluži kā armijā kalašņikovs! Labi cilvēki, arī viens otrs klients, man tās mašīnas gādājuši, arī rezerves daļu gana iekrājies pa šo laiku. Arī pašam vēl divas stāv rezervē. Manis restaurētie singeri tagad strādā Kuldīgā, Alūksnē, Jelgavā, Rīgā…
PRIEKS STRĀDĀT! Igors Bičurins uzvilcis uz kurpnieka laktiņas kārtējo labojamo zābaku.