«Gājām pie Latvijas Kinoloģiskās federācijas kinoloģes, apmācību treneres, audzētājas Ingūnas Tihomirovas un viņas sunītes Martas, Antoškas mammas, palīdzējām auklēt trīs viņas kucēnus – kamēr Marta tika vesta ārā, rūpējāmies, lai bļodiņā būtu svaigs ūdens, lai apkārt viss tīrs. Mēs iemīlējām tieši šo sunīti, vēl jo vairāk, uzzinot, ka viņam dots šis interesantais vārds – Antoška,» pastāstīja Lauma un atklāja, ka Norvičas terjeru šķirnē iemīlējusies šo suņu optimistiskā, dzīvespriecīgā rakstura dēļ: «Kad izvēlējos sev kanisterapijas suni, izrādījās, ka tas nebūt nav viegli, zinot, ko katra šķirne sev nes līdzi. Piemēram, labradori man nav pārāk mīļi, tāpat nepatīk ņufu siekalošanās un garā spalva, kas prasa pastāvīgas rūpes. Kanisterapijā vajadzīga šķirne, kas ir labdabīga pret cilvēku, kurā nav iekšējo instinktu, kas kādā brīdī var izpausties.»
SACENSĪBU STARPBRĪDĪ. Foto no personiskā arhīva