
Bet šis stāstiņš par vēl vienu labu tradīciju, kas Strenčos tieši šajā dienā notiek. Tās ir prasmīgu amatnieku rotaļas ar koka bluķiem, kad vairāku stundu garumā, izmantojot vien (motora vai elektriskās piedziņas zāģi) kovārni, cirvi, urbi, kaltus un vēl varbūt kādu specifisku koktēlniecības instrumentu, top patiešām izcili darbi, kurus pēc tam Strenču novada pašvaldība izmanto savos vides objektos.
Spraigā darbā todien sastapu jau pērn redzētus vīrus — valcēnieti Aivaru Magoni un smiltenieti Gunti Priedīte, par abiem esmu jau agrāk rakstījis Vīru lietās. Ar Gunta plostniekiem katrs Strenčiem cauri braucējs var iepazīties pilsētas centrā pie tirgus laukuma, netālu no estrādes satiku arī viņa mājās Smiltenē savulaik redzēto koka alni. Šogad Aivars jau rīta pusē bija krietni tālu ticis ar milzīgu koka roku, bet Guntis ar zīmuli jau labi apzāģētā koka bluķī precīzāk ieskicēja dzērves kontūras.
AUTORS AR GANDRĪZ GATAVU ZĀBAKU. Edgars Beiša pie sava jau krietni vien gatavā darba.