Protams, tā nākusi, gadiem ar to nodarbojoties, bet ne tikai – lai šajā atbildīgajā darbā gūtu labus rezultātus, nepieciešams arvien papildināt savu zināšanu krātuvīti un patiesi mīlēt dzīvniekus.
«Kaķi man vienmēr patikuši. Bērnība pagāja privātmājā, kur citu dzīvnieku nebija, tikai kaķi, parasti divi vai trīs, kas visbiežāk noplukuši tika savākti no ielas. 16 gadus pie mums nodzīvoja bezšķirnes runcis Rūdis, tikpat mīlēts, barots un aprūpēts kā tagad britu šķirnes kaķenītes.
Protams, katram cilvēkam patīk sava izvēlētā šķirne, bet man likās, ka nekas skaistāks par britiem nevar būt. Tajā laikā tie pat nebija tik ļoti populāri, arī šo kaķu audzētavu nebija daudz, un nauda, kas par šiem kaķiem tika prasīta, tam laikam un algām likās nereāla. Pirmais kaķis, ko iegādājos, bija klasiski zila kaķenīte (cilvēkiem joprojām ir saglabājies priekšstats, ka britam jābūt zilam). Diemžēl mince pagadījās bailīga un arī dusmīga, pie tam pamanījās apčurāt visus papīrus (tolaik mācījos universitātē).
INETA ar vienu no kaķēniem. Foto no Inetas personiskā arhīva