Praksē pastāv vairāki iemesli, kāpēc bieži tieši zemākā cena tiek izmantota kā galvenais vērtēšanas kritērijs. Publiskā iepirkuma funkcija ir sadrumstalota starp virkni dažādu publisko organizāciju — sākot ar salīdzinoši lielām, kā, piemēram, reģionālās slimnīcas vai lielas pašvaldības, un beidzot ar ļoti mazām organizācijām un pašvaldībām. Publisko iepirkumu veicēja lielums bieži vien ir tieši saistīts ar tā kapacitāti, kas var būt nepietiekama, lai īstenotu komplicētas iepirkumu procedūras.
Viens no iespējamiem risinājumiem, lai šīs grūtības pārvarētu, būtu vairāku iepirkumu veicēju (piemēram, pašvaldību) kopīga iepirkuma organizēšana. Tādā veidā pašvaldības var izvērtēt savas vajadzības un apvienot tām pieejamos resursus, lai palielinātu iepirkumu ietekmi tirgū, kā arī uzlabotu tehnisko un administratīvo kapacitāti komplicētāku iepirkumu procedūru īstenošanai.
Nevar aizmirst arī citu svarīgu iemeslu, kādēļ vairumā gadījumu zemākā cena tiek izmantota kā vienīgais vai galvenais kritērijs — kvalitatīvie kritēriji, kurus bieži izmantoto ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu gadījumos, paver iespēju subjektīvai interpretācijai, kas savukārt var nozīmēt iepirkumu rezultātu apstrīdēšanu. Ja iepirkumu veicēju kapacitāte pieņemtā lēmuma aizstāvēšanai nav pietiekama, vienīgais risinājums ir visas prasības izteikt kvantitatīvu rādītāju formā, tā neļaujot ne iepirkumu veicējiem brīvi interpretēt izteiktās prasības, ne arī pretendentiem apstrīdēt iepirkuma rezultātus.
Lai veicinātu ilgtspēju publisko iepirkumu ietvaros, jaunās direktīvas atļauj iepirkumu veicējiem izmantot ilgtspējas marķējumu kā vienu no kritērijiem, piemēram, iepērkot pārtiku skolām.
Inovācijas un ilgtspēja ar publisko iepirkumu palīdzību var tikt veicināta vien tad, ja gan inovācija, gan ilgtspēja ir politiskajā darba kārtībā visos līmeņos — no mazas pašvaldības vadītāja līdz valdības vadītājam.
Pēdējā gada laikā arī Latvijā ir aktualizējusies diskusija par to, vai publiskais iepirkums var kalpot par inovāciju atbalsta instrumentu, un Ekonomikas ministrija pašlaik to iestrādā vienā no ES fondu pasākumiem. Tāpat arī drīz pēc jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas sāksies darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas noteiks kārtību, kādā veicama jaunā iepirkumu procedūra — inovāciju partnerība.
Pilnus raksts Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/fm_ekspertu_viedokli/52834-publiskais-iepirkums-un-inovacija-vai-pietiek-vien-ar-labiem-speles-noteikumiem