Jaunajiem ideju netrūkst
Pasākumā parasti notiek piecu dienu mācības, kurās jauniešiem ir dota iespēja iegūt zināšanas idejas ģenerēšanā un analīzē, biznesa plāna un projekta izstrādē. Iepriekšējos gados mācībās piedalījās jaunieši ar ļoti dažādām sava biznesa idejām: sākot no koka izstrādājumu izgatavošanas, ziepju vārīšanas līdz pat gaļas liellopu audzēšanai un tūrisma objektu ierīkošanai. Šogad mācību dalībnieki bija vairāk noskaņoti radoši, jo viņu iecerēs bija rotu izgatavošana, pasākumu priekšmetu piedāvājums, kā arī dizaina izstrāde.
Teorija plus prakse
Šoreiz mācību grupai pirmā diena bija veltīta biznesa mārketingam, uzņēmuma mārketinga stratēģijas veidošanas procesam. Nodarbību vadīja Valmieras Biznesa inkubatora vadītājs Jānis Kļaviņš. Tā bija ļoti aktīva diena ar idejām, piemēriem no personīgās pieredzes, plašs redzējums, kā uz savu biznesu paskatīties no dažādām pusēm.
Otro dienu mācībās veltījām biznesam un internetam — kā internetā atrast sev vajadzīgo, kā internetā pārdot savu produkciju. Nodarbību vadīja eksperts Mārtiņš Silgals. Noderīgi bija praktiskie piemēri par to, kā virzīt savu produktu, kā ar dažādu «triku» palīdzību kļūt redzamākam un atpazīstamākam.
Mācībās jaunieši uzzināja arī visu nepieciešamo sekmīgas uzņēmējdarbības iesākšanai, par uzņēmējdarbības saimnieciskajām formām, to reģistrēšanu, nākamie uzņēmēji saņēma arī ieskatu grāmatvedības pamatos un nodokļu likumdošanā. Laiks bija jāveltī arī individuālo biznesa plānu izstrādei, savas idejas, tās resursu analīzei, finanšu plānošanai. Par valsts atbalstu biznesa uzsākšanā mācību dalībniekiem stāstīja Attīstības finanšu institūcijas «Altum» Valmieras reģionālā konsultante Dace Kīna-Lūse.
Katra pieredze — viela pārdomām
Šā gada mācībās lielu uzsvaru likām uz uzņēmējdarbības dažādošanas pieredzi. Vispirms ar to dalījās SIA «Cooperative» valdes loceklis Nauris Jurgenbergs (šīs pašas mācību programmas 2014. gada dalībnieks!). Naura uzņēmējdarbība ir cidoniju audzēšana un pārstrāde. Viņš ļoti aktīvi nodarbojas ar cidoniju izpēti, popularizēšanu, labprāt dalās savā pieredzē ar citiem — pats arvien vēl mācās un palīdz citiem audzēt «ziemeļu citronu». Iespējams, pēc gadiem Vidzemē būs lielākās un ražīgākās cidoniju platības Latvijā.
Vērtīga pieredze uzņēmējdarbībā ir arī SIA «R Chocolate» ražošanas vadītājai Raisai Jablonskai. Viņai ir neliela šokolādes ražotne Trikātas centrā, bet tur tiek ražots ļoti plašs produkcijas klāsts. Ar katru gadu pieaug ražošanas apjomi un noieta tirgus. Gūta ļoti vērtīga pieredze produkcijas iepakojuma izvēlē, noformējumā un dizainā.
Savukārt «Ballīšu aģentūras» vadītāja Inga Megne mācību dalībniekus iepazīstināja ar savu pieredzi pasākumu organizēšanā un vadīšanā. Uzņēmuma prioritāte — bērnu un pieaugušo pozitīvās emocijas, jo katrs vēlas būt laimīgs, it sevišķi svētkos.
Apmeklējām arī amatnieka Ivara Ozoliņa-Ozola stikla apstrādes darbnīcu. Ivars pārstrādā pudeles, gatavojot skaistas lietas — pulksteņus, saldumu traukus, glāzes, dekorus, balvas svētkiem un sporta sacensībām. Dzirdējām plašu stāstījumu par pieredzi, biznesu uzsākot un meklējot savu īpašo.
Bija iespēja doties arī vērtīgas saimniekošanas pieredzes meklējumos uz Raunas pusi. Tur — SIA «Latvijas Ķiploks»! Divas aktīvas uzņēmējas saimnieko Raunas centrā iekārtotās telpās un tur pārstrādā savos un apkārtējo novadu ķiploku audzētāju laukos izaudzēto. Tiek gatavots ķiploku pulveris, tējas. Atrasti sadarbības partneri un tapušas karameles ar ķiploku garšu un dažām piedevām. Sortimentā ir arī medus ar ķiplokiem. Veikaliņā tiek piedāvāta arī citu Raunas ražotāju produkcija — čipsi, makaroni, bērzu sulas sidrs, arī amatniecības izstrādājumi. Pēc sarunas ar vienu no īpašniecēm Sintiju Rudi radās pārliecība — ir jāmācās, jāmeklē informācija, un nevajag baidīties piedalīties dažādos projektos, meklējot līdzfinansējumu savam biznesam.
Vēl Raunā apmeklējām SIA «Siera ražotne», kur top vairāku veidu sieri, to starpā īpašais — Zaļais siers, knapsieriņi ar dažādām garšām un vairāku veidu makaroni. Atzinums — laba pieredze ģimenes uzņēmējdarbībai.
Kā trešo uzņēmumu Raunas pusē apmeklējām SIA «Raunas māls». Māla ieguve, pārstrāde (sagatavojot mālu gan pašu, gan citu amatnieku vajadzībām), māla izstrādājumu izgatavošana — no mazas krūzītes līdz lielai dārza vāzei un māla snovborda zābakam, kuru pasniegs sacensību uzvarētājam. Ļoti plašs sortiments, un ražotnē pa vidu vēl tūristi — gan uz māla meistarklasēm, gan arī interesantai atpūtai vecajā Ķieģeļceplī.
Atpakaļceļā iegriezāmies Cempos pie amatnieces Ingas Loginas, zīmola «Login Wool» īpašnieces. Inga strādā ar vilnu. Esam ieradušies pašā karstākajā darba laikā, jo top čības un pirts cepures, bet Inga ir viesmīlīga un gatava dalīties pieredzē par to, kā hobijs pārtapis biznesā. Smejot viņa saka: ja darīsi to, kas patīk, nekad nebūs jāstrādā.
Secinājumi
Kopsavilkumā par visām mācību dienām atlika secināt, ka ir iespējams uzņēmējdarbībā strādāt un nopelnīt arī lauku teritorijā. Tiesa, kā jau visur ir savas priekšrocības un arī savi mīnusi, bet, atrodot to, ar ko vēlies nodarboties, ir iespēja attīstībai arī plašākos mērogos.
LLKC Valmieras nodaļā interesi par mācībām šogad izteica astoņi jaunieši, bet mācības noslēdza tikai pieci. Kādam vēl sava ideja «jāpaauklē», lai varētu to realizēt. Nākamais solis pēc mācību beigšanas ir jauniešu dalība konkursā «Laukiem būt». Izstrādājot biznesa plānu un veiksmīgi aizstāvot savu ideju, ir iespējams tikt pie naudas balvas ieceres īstenošanai. Šogad konkursa naudas balvu fonds ir 30000 eiro. Visa informācija par konkursu meklējama www.llkc.lv. Lai arī mūsējiem sokas biznesa plānu konkursā «Laukiem būt»!
RAUNĀ. Valmieras uzņēmējdarbības mācību grupas jaunieši, apmeklējot uzņēmumus SIA «Raunas māls» un SIA «Siera ražotne». Publicitātes foto