
Vieni no pirmajiem
Kad ierodamies «Mežiņu» ražotnē Rencēnu centrā, tur kā mājas virtuvē kārdinoši smaržo pēc vārītām bietēm un sautētiem kāpostiem. Darbinieces vakuumā ievalcē vārītās bietes un steidz fasēt arī pārējo produkciju, jo kolēģis Jānis auto krauj kārtējo dienas vedumu uz bāzēm: Valmierā, Cēsīs un Smiltenē. Izrādās, ka šāds ražošanas ritms te valda jau trīspadsmito gadu. Zinot, ka Romanovu ģimenē pienākumi sadalīti: Aijai — tirgus, bet Artim — ražošana, saimniecei vaicājam, kur tad saimnieks. Viņa skaidro: «Mājās pašlaik liels notikums: siltumnīcām ierīko centrālo apkuri, lai segtajās platībās pavasaris atnāktu agrāk un lai to apkurināšana būtu vieglāka!»
Aiju mudinām atcerēties, kuru gadu viņu zemē jau aug gurķi, tomāti, bietes, kāposti un vēl citi dārzāji. Saimniece stāsta:
«Rencēnos dzīvojam 30 gadus. Dārzeņkopībai veltīti vismaz 23 no tiem. Sākotnēji visu izaugušo svaigā veidā pārdevām tirgū, tad, pakāpeniski paplašinot platības, sākām sadarbību arī ar vairumtirdzniecības bāzēm. Uzņēmējdarbībā piedzīvojām arī brīdi, kad dārzājus audzēt finansiāli vairs nebija izdevīgi, jo, piemēram, svaigu kāpostu kilograms tolaik maksāja tikai četrus santīmus. Būt vai nebūt? Nospriedām, ka, izeju meklējot, jāpamēģina izaudzētos dārzeņus pārstrādāt: kāpostus skābēt, bietes un pupiņas vārīt, kartupeļus mizot. Kad sākām šo uzņēmējdarbības ideju īstenot, Latvijā vakuuma produkcija vēl nebija izplatīta. Bijām vieni no pirmajiem.
AIJA ROMANOVA: «Šis gads atkal liek vairāk līdzi rēķināt, jo pieaugušās darbaspēka un degvielas izmaksas, arī citi nodokļi un prasības ražošanas pašizmaksu nevar neiespaidot.» Ārijas Romanovskas foto