Dižkoki ir cienījami un godājami — tie ir nodzīvojuši garu mūžu, savas dzīves laikā dodot patvērumu neskaitāmām dzīvajām būtnēm. Tie ir dabas vērtība un liecība par mūsu senčiem, to dzīvesveidu un vērtībām. Tāpēc Latvijas simtgades gadā vēlamies godināt visus Latvijas dižkokus — gan esošos un jau apzinātos vecos kokus, gan arī tos, kas vēl nav atklāti, un tos, kuri vēl tikai aug, lai kļūtu par dižkokiem nākotnē.
Valsts aizsardzībā nonāk koki, kas sasnieguši noteiktus kritērijus, tomēr dižs savā dāsnumā un saudzējams ir jebkurš cienījama vecuma koks, arī vecvecāku stādītā ābele vai liepa pilsētas apstādījumos. Dzīvotne, kas veidojas lielā kokā, ir kā pilsēta ar ielām, mājokļiem un aktīvu sabiedrisko dzīvi. Tā veca koka lielajos zaros ligzdu var būvēt lielie putni, piemēram, baltie stārķi. Lielākos dobumos var ligzdot meža pūce, bet, ja koks ir ūdens tuvumā, arī gaigala vai lielā gaura. Nelielos dobumos savukārt iekārtojas mazie dobumperētāji putni, piemēram, dzilnīši, dažādas zīlītes un melnie mušķērāji.
Koku lapotnē dzīvo simtiem kukaiņu sugu. Saules apspīdēts stumbrs un zari ir vieta, kur aug dažādi ķērpji, bet ēnā un mitrumā savukārt mājo citas sugas, tostarp aizsargājami ķērpji un sūnas. Uz veco koku stumbra aug piepes, arī īpaši aizsargājamās. Gareniskās plaisās vai zem atlupušas mizas pa dienu patveras sikspārņi, bet plaši dobumi ar prauliem ir daudzu vaboļu dzīves vieta. Retajam kukainim lapkoku praulgrauzim tā ir vienīgā piemērotā dzīvesvieta.
Jo vecāks kļūst koks, jo vairāk tā lapotnē, zaros un stumbrā rodas mājvietas dažādiem organismiem — uz viena veca koka var saskaitīt no 50 līdz pat 400 sugām. Arī pēc tam, kad koks savu mūžu ir nodzīvojis, tas turpina dot mājvietu citām radībām — atmirusi koksne ir dzīvotne pat lielākam sugu skaitam nekā dzīvs koks.
Lieli koki ir arī lauku ainavas redzamākie elementi, kas savulaik bija cieši saistīti ar saimniekošanu. Lai arī mūsdienās lielajam kokam ir šķietami mazāk praktiska ikdienas loma mūsu dzīvē, tas joprojām mums palīdz — aiztur vēju un samazina brāzmas, tā pasargājot augsni no izžūšanas, mazina trokšņus, dod paēnu un aizvēju, attīra gaisu un piesaista CO2, un, protams, priecē acis.
Kokiem pilsētā ir vēl lielāka nozīme — tas ir visefektīvākais veids gaisa kvalitātes uzlabošanai. Koki samazina gaisa piesārņojumu ielās, uztver lietusūdeni, mazinot noteku sistēmas slodzi, un kopumā ievērojami uzlabo mikroklimatu, it īpaši sausā un karstā laikā. Ir aprēķināts, ka koku klātbūtne var palielināt īpašuma vērtību pat par 15%.
Gada dzīvotni LDF nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 — niedrāji, bet Gada dzīvotne 2017 — lauku sēta.
LIELS UN SKAISTS. Gada dzīvotne 2018.