Tautas rakstīta grāmata
«Grāmatai dots zīmīgs virsraksts Latvijas brīvības stratēģija, jo mēs visi esam piedzīvojuši laiku pirms neatkarības atjaunošanas un zinām, kā mums gāja, jo dzīvojām tādā nosacītā cietumā. Lielākā daļa no šeit esošajiem piedzīvoja ārkārtīgi neparasto reizi – šīs pārmaiņas. Retai paaudzei tas lemts, un, ja piedzīvo, tad tā ir laimīga, jo piedzīvot Atmodas laiku, barikādes, valsts tapšanu, visus sarežģījumus, kas gājuši pāri visus šos gandrīz trīsdesmit neatkarības gadus – ir bijuši gan prieka brīži, gan daudz rūgtuma. Grāmatā atainots viss tas, kā mēs esam dzīvojuši, kā esam cerējuši, gaidījuši, priecājušies, kā mums pieauguši spārni, sagaidot valsts neatkarību, un viss pārējais. Es pat saku, ka šo grāmatu rakstījusi pati tauta, jo grāmatā ir gan mani komentāri, mans viedoklis, gan arī tautas viedoklis.
Pavadot 23 gadus žurnālistikā, man bija iespēja tieši Atmodas laikā Latvijas radio izvērst savu darbību. Man mājās lielās kastēs glabājas vēstuļu tūkstoši, kurus rakstīja cilvēki no Latvijas malu malām, protams, arī no Burtnieku novada, no Valmieras, grāmatā minēti arī viņu vārdi. Domāju, ka grāmata ir ļoti nopietna, tā nav viegla lasāmviela, bet bez lielības teikšu tā – to vajadzētu izlasīt ikvienam latviešu cilvēkam un pat tiem naidniekiem, kuri diemžēl joprojām dzīvo starp mums, ceļ un rada nepatikšanas. Vajadzētu izlasīt visiem vadītājiem tur augšā, kas līdz pat šai dienai nav apjautuši, kāpēc mēs maldāmies, klīstam kā miglā, bieži vien esam neapmierināti, jo grāmatā gudri cilvēki gan šeit pat Latvijā, gan pasaulē izteikuši savas domas – ko darīt, kā darīt un kādēļ jādara. Piemēram, latvietis no Amerikas Aivars Ruņģis ļoti precīzi parādījis, ko mums vajadzēja darīt Atmodas sākumā un visus turpmākos gadus, lai Latvija dzīvotu un neuztrauktos, kā šodien uztraucamies, vai mēs kā nācija pastāvēsim vai ne un cik ilgi pastāvēsim. Ir citēti gan žurnālisti, gan politologi, bet ļoti daudz – pavisam vienkārši cilvēki.
PĒTERIS TABŪNS stāsta par savu grāmatu, kura pasākuma noslēgumā tika dāvināta visām Burtnieku novada skolu un publiskajām bibliotēkām, kā arī muzikālo priekšnesumu sniedzējiem – kapelai Rotas muzikanti un Rencēnu vīru vokālajam ansamblim, ar kuru autors kopīgi nodziedāja Paula Svētvakaru. Ārijas Romanovskas foto