Uz rosību likumdevējus rosina LAMB prezidents Juris Zvirbulis: «Vērojot notiekošo citās valstīs un uzklausot citu valstu atbildīgo institūciju pārstāvju pieredzi, Latvijā patlaban ir pēdējais brīdis, lai, kopīgi sadarbojoties ar atbildīgajām organizācijām, uzsāktu darbu pie tiesiskā regulējuma izveides, definējot, kurā kategorijā ierindojas elektriskie skrejriteņi kā ceļu satiksmes dalībnieki un kādi ir to pārvietošanās noteikumi. Šos jautājumus aktualizēsim kampaņas laikā, aicinot iesaistītās puses uz diskusiju. Bet, kamēr nav izstrādāti detalizēti ceļu satiksmes noteikumi, aicinām ikvienu satiksmē pārvietoties ar cieņu, kā arī vienmēr pārliecināties par savu un citu satiksmes dalībnieku drošību.»
Ienākot arvien jauniem elektrisko skrejriteņu nomātājiem un pārdevējiem Latvijas tirgū, ir prognozējams būtisks šo pārvietošanās līdzekļu lietotāju īpatsvara pieaugums, kas varētu radīt papildu draudus ceļu satiksmes dalībnieku drošībai esošā regulējuma ietvaros. Tādēļ satiksmes drošības saglabāšanai un uzlabošanai Latvijā nepieciešams definēt elektrisko skrejriteņu un, iespējams, arī citu elektrisko divriteņu braucamrīku statusu un regulējumu ceļu satiksmes noteikumos. Strauji pieaugot jaunai un neregulētai satiksmes dalībnieku grupai, vienlaikus būtiski pieaug arī draudi visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Par situāciju nobažījušies arī apdrošinātāji, ERGO valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse skaidro: «Elektrisko skrejriteņu braucēju galvaspilsētas ielās kļūst arvien vairāk. Vairums šo satiksmes dalībnieku pārvietojas pa gājēju celiņiem, nereti radot bīstamas situācijas uz tiem, gan arī šķērsojot ceļa braucamo daļu. Diemžēl jau pērn un arī šogad ERGO ir saņēmusi vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros cietuši elektrisko skrejriteņu braucēji. Vairākos gadījumos cilvēki krituši no skrejriteņiem, strauji bremzējot, kā rezultātā gūtas traumas. Pieteikts arī negadījums OCTA ietvaros, kad notikusi sadursme starp automašīnu un elektriskā skrejriteņa braucēju.»
Saskaņā ar spēkā esošajiem ceļu satiksmes noteikumiem elektriskie skrejriteņi (ja to ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h) ir uzskatāmi par sporta un atpūtas inventāru. Attiecīgi ar tiem drīkst pārvietoties pa velosipēdistu un gājēju infrastruktūru, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus, neapdraudot un cienot citus satiksmes dalībniekus.
Informatīvo kampaņu Ar cieņu brauksi, tālāk tiksi! organizē LAMB un apdrošināšanas sabiedrība ERGO. To atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts policija un apvienība Pilsēta cilvēkiem. Kampaņa daļēji tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.
IGAUŅI ATKAL MUMS PRIEKŠĀ. Kaimiņvalstī Igaunijā, šķiet, ar elektrisko skrejriteņu leģitimitāti ceļu satiksmē viss kārtībā. Netālu no galvaspilsētas Tallinas esošās mazpilsētas Keilas mērija par 2500 eiro iegādājusies divus elektriskos skrejriteņus, kurus pašvaldības ierēdņi izmantos savos braucienos pilsētas robežās. Viens no jaunajiem transporta līdzekļiem ir ar smalkākām riepām – asfaltam un citam gludam segumam, otrs – ar raupjākiem riteņiem – braukšanai pa grants seguma ielām. Ar vienu uzlādi Keilas pašvaldības iegādātie elektriskie skrejriteņi var nobraukt 30 līdz 50 kilometrus – Keilas izmēriem tas ir gana pietiekami. Foto no Sputnik Latvija