Ja ne, tad mājās palikuša pretendenta žēlabas un intrigas – šoreiz, lūgšu atzīmēt, es nesaku, ka tā būs tieši un vienīgi Inese Vaidere! – partijas iekšējo atmosfēru saindēs pilnībā.
«Vienotībai» ir acīmredzami spēcīgākais, turklāt praksē pārbaudīts, eirokandidātu saraksts. Vēl vairāk – manuprāt, valsts tikai iegūtu, ja visas astoņas vietas tiktu tās listes galvgalim. (Pašam par to balsot citkārt vienkārši būtu spiesta lieta, taču draugs tajā nekandidē – kaut viņam izredzes vājas, kauns savu plusiņu liegt…)
Vienmēr jau varam ņerkstēt un pieprasīt mums €-leiputriju uz brokastlaiku. Tomēr diez vai kāds nopietni apgalvos, ka Dombrovskis vai Vaidere, tāpat Sandra Kalniete, arī EP īsāku laiku strādājušie Kārlis Šadurskis un Ģirts Valdis Kristovskis tur izgāzās vai loderēja. (Aleksejs Loskutovs strādā pārāk īsu laiku, lai varētu ko spriest.) Tāpat Arvils Ašeradens, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Judins un Ints Dālderis nav nekāds «otrais ešelons».
Manuprāt, «Vienotības» galvenais klupšanas akmens ir tas, ka (īpaši valdošu) partiju veiksme EP vēlēšanās balsotāju prātos tiek pārāk cieši sasaistīta ar to panākumiem vai problēmām iekšpolitikā. Premjers un finanšu ministrs savas partijas listei patlaban neko daudz palīdzēt nespēj.