Krievijas sabiedrība ir daudzšķautņaina, tomēr kopumā – impēriski, imperiālistiski domājoša. Tā ir gatava akceptēt gan citu nāciju, gan arī savas ciešanas, ja tas tiek darīts ar mērķi šo imperiālismu padarīt par realitāti. Ukrainas karš to lieliski parāda, sabiedrība Krievijā ir gatava pieņemt melus (pat daļēji apzinoties, ka tie ir meli!) un mēģināt tiem noticēt, ja melu radītā abstraktā realitāte ir radīta «cēlo imperiālistisko mērķu vārdā».
Bet – ir viena nianse. Krievijas sabiedrība nepiedod zaudētus karus, politiskās elites izgāšanos. Tad tā strauji maina savu viedokli un ir gatava pārmaiņām.