Taču, kā zināms, ekonomiskās sankcijas ir abpusēji griezīga lieta. Ne jau velti pat allaž Eiropas Savienībā tik spurainā (manuprāt, labā nozīmē) Ungārija šoreiz Krievijas energoresursu dēļ gatava aizmirst 1956. gada notikumus, kuros Krievijas ģeopolitisko pasaules pārdalīšanas plānu idejiskā priekštece PSRS ar ungāriem viņu valstī izrīkojās līdzīgi Kremļa fašistu šodienas noziegumiem Ukrainā: toreiz sacelšanās laikā pret komunistisko režīmu Ungārijā gāja bojā 20 tūkstoši, bet bēgļu gaitās devās ceturtdaļmiljons iedzīvotāju… Tieši Krievijas agresijas radīto ekonomisko blakņu dēļ virtuālā rinda ar tiem, kuri būtu gatavi fiziski iznīcināt Vladimiru Putinu jebkādā veidā, šobrīd jau sastājusies garum gara ne tikai Krievijā. Nebūtu nekāds brīnums, ja šajā rindā būtu arī Latvijas ceļu būvētāji, gatavi ierullēt ambīcijām aptrakušo Kremļa cariņu asfaltbetonā kādā no Latvijas maģistrālēm.
Jo atslēgas vārds veselas nozares problēmai šoreiz bitumens – būtiska asfaltbetona izgatavošanas sastāvdaļa. Izrādās, ar bitumenu ir līdzīgi, kā tas ir ar dabas gāzi.