Tā ir noticis ar izmaiņām Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā: rudenī tapušo tiešām labo versiju Ministru kabinets ir atdevis atpakaļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ar norādi svītrot vairākus punktus, kas paredz ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas jeb principa «maksā tas, kurš piesārņo» nostiprināšanu attiecībā uz tekstilatkritumiem, nepārstrādātiem kompozītmateriāliem un polimēriem. Rezultātā maksāt nāksies tik un tā, toties visiem bez izņēmuma.
DRN likuma izmaiņas, kas tika izstrādātas rudenī, paredzēja ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas (par noteiktu atkritumu apsaimniekošanu maksā ražotājs jeb šo atkritumu radītājs) ieviešanu tekstilam un nepārstrādātai plastmasai. Tas ir loģiski, un šādu praksi piekopj daudzviet Eiropā. Arī Latvija uz to ir gājusi diezgan ilgu laiku, un šķita, ka finiša līnija jau redzama, bet pēkšņi izrādās, ka nesaprotamu iemeslu dēļ sperts plats solis atpakaļ. Valdība šobrīd ir atteikusies veikt izmaiņas DRN likumā, kas paredzētu jaunā principa iedzīvināšanu, tāpēc polimēra nodokli un tekstila apsaimniekošanas maksu maksāsim mēs visi – katrs Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no tā, kādi ir viņa paradumi un vai viņš vispār mēdz iegādāties, piemēram, plastmasas maisiņus.