MĀRIM BUŠMANIM šiem izaicinājumiem bija jāpievieno vēl viens – darbs jaunajā – Kocēnu pamatskolas direktora amatā. Kā gājis?
– Novembra beigās jau sākās īsts pandēmijas laiks. Nepilnu decembri vēl paguvām pastrādāt klātienē, tad bija jāpāriet uz attālināto mācīšanos. Sanāca, ka attālināti nācās iepazīt gan kolēģus, gan skolēnus, kurus tā īsti sāku iepazīt tikai šogad, mācoties klātienē. Tā ka sākums nepavisam nebija viegls. Taču tagad varu teikt, ka Kocēnos ir brīnišķīgi skolotāji un darbinieki. Kaut vai viens piemērs, kas, manuprāt, šai skolai īpaši raksturīgs – pedagogi nesēž telefonos, bet satiekas skolotāju istabā un komunicē. Protams, tiek runāts arī par sadzīviskām lietām, bet neformāli pārrunāti daudzi metodiskā darba jautājumi, kolēģi cits ar citu dalās savā pieredzē.
Kolektīvs ir arī izpalīdzīgs. Piemēram, šodien četriem puišiem bija jābrauc uz konkursu «Superziķeris», bet sākumskolas skolotājai jāvada stundas. Kādam bija jābrauc bērniem līdzi, un vizuālās mākslas skolotāja, kurai šodien stundu nav, bez ierunām piekrita bērnus pavadīt.
LATVIJAS VALSTS DIBINĀŠANAI VELTĪTS PASĀKUMS, kurā paldies un iedrošinājuma vārdi tiem, kam pirmais un kam jau daudzi «apaļi» gadi Kocēnu skolā nostrādāti: (no kreisās) pirmo gadu angļu valodu māca un sadarbību ar citu valstu skolēniem veido Santa Plinte, arī visu attālināto laiku skolas tautas deju dejotājus kopā noturējusi Sanita Maniņa, Kocēnu patriote, Mujānu izglītības biedrības atjaunotāja, kad nepieciešams, joprojām sākumskolas skolotāja Biruta Zviedrāne, matemātikas skolotāja, šā mācību gada «Balva izglītībā» saņēmēja Ilze Zariņa, mājturības skolotāja, kuru gaida atgriežamies skolā – Guna Biele, skolas lietvedības sekretāre, kura vienmēr visu zina – Mārīte Balinkeviča, un skolotāja, kura allaž lepojusies ar savu novadu, skolas, novada muzeja vadītāja, daudzu skaistu ideju autore, šobrīd arī muzeja skolotāja Elga Olmane. Jāņa Kleinberga foto