«Tā kā 14. novembrī bērnu iemīļotajai zviedru rakstniecei Astridai Lindgrēnai ir 110 gadu jubileja, kas sakrita ar Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļu, 5. klases skolēni ieradās bibliotēkā uz tematisko nodarbību, kurā viņus sagaidīja iecienītā grāmatu varone Pepija, ar kuras starpniecību bērni iepazinās ar Astridas Lindgrēnas dzīvi un daiļradi. Tāpat arī 3. klases skolēnus rīta lasījumā sagaidīja Pepija, dodot nelielu ieskatu rakstnieces darbos, bet rīta lasījumā tika lasīts fragments no Mauri Kunnas grāmatas Bagātību sala, savukārt 8. klases skolēni lasīja Sarkanā klostera hronikas, ko sarakstījusi Marija Turtšaninova. Kā atzīst pat lielie skolēni, skaļi lasīt citiem priekšā nemaz nav tik vienkārši. Arī ar 8. klases skolēniem pārrunājām Astridas Lindgrēnas daiļradi, atsaucot atmiņā bērnību, kad lasīti daži no viņas darbiem, skatītas teātra izrādes par Karlsonu, Pepiju Garzeķi vai filma Emīla nedarbi.
Lielajiem apmeklētājiem šajā bibliotēku nedēļā atkal bija iespēja tikties ar mūsu ceļotāju Rūtu Skaidro, kura bija apmeklējusi ziemeļvalsti Islandi, un ļoti interesantā stāstījumā ar attēliem varējām iepazīt šo neparasto, skaisto ūdenskritumu un geizeru zemi.
Protams, visapmeklētākais pasākums bija tikšanās ar tautā iemīļoto Latvijas Nacionālā teātra aktieri Uldi Dumpi 9. novembrī. Diena varbūt nebija tik brīnišķīga un jauka, kā varētu vēlēties, tāpēc daži ieradās ar padrūmāku vaigu, toties pēc pusotras stundas visi projām devās smaidoši un pozitīvi uzlādēti ilgākam laikam. Patiesums, labestība, humors, vienkāršība virmoja no mākslinieka tikšanās laikā, katrs notikums no dzīves tika pasniegts tā, ka gribot vai negribot nācās pasmaidīt.
Pirmās asociācijas ar Naukšēniem māksliniekam saistās nevis ar Naukšēnu disko, bet no jaunības, kad kolēģis filmēšanās starplaikā slavējis Naukšēnu alu. Tad arī izdomājuši reklāmu — kāds vīrs iet pa tīrumu, un viņam iesper zibens. Pēc ticējuma tāds cilvēks esot jāierok zemē, un tad, kad viņu izrok, lai viņš izdzīvotu, viņam dod dzert Naukšēnu alu. Kā izteicās pats mākslinieks, kļūt par aktieri nebija pārāk nopietni, taču tas notika, pateicoties tolaik jaunajam režisoram Jānim Streičam, kurš bija uzņemšanas komisijā un pastāvēja uz to, ka Uldis Dumpis ir jāuzņem aktieros, jo pirmajā uzņemto sarakstā viņa nebija. Aktieru kursā jauneklis iekļuva tikai papildu uzņemšanā, pie tam sarakstā pie ziņojumu dēļa bija ierakstīts nevis Dumpis, bet Dampis, tāpēc, kā uzskata pats aktieris, visai dzīvei viņš gājis cauri kā tāds dampis. Režisors Alfrēds Jaunušans esot teicis: «Fakultātē Uldis bija viens no maniem visgrūtākajiem un stūrainākajiem audzēkņiem.» Tāpat Uldis Dumpis nekad nav teicis, ka teātris būtu visa viņa dzīve — no visām lomām, lai cik mīļām, viņš šķiroties viegli, pēc izrādes neesot nepieciešams no lomas atiet, vienkārši pārģērbjoties un dodoties mājās.
Aktieris Uldis Dumpis vairāk spēlējis raksturlomas, mazāk — mīlētājus, un tas viņu pasargājis no pielūdzējām — tās vairāk tikušas viņa kolēģim un draugam Ģirtam Jakovļevam. Vairāk vai mazāk katrā atgadījumā no teātra dzīves vai no kopā pavadītā laika tiek piesaukts Ģirts, žēl, ka viņa nebija šeit, tad droši vien tā pozitīvā emocija būtu bijusi dubultā.
Aktieris centies dzīvi dalīt divās daļās — pirmajā darbs, bet paša dzīve otrajā daļā. Ar ilggadējo televīzijas režisori Dainu Dumpi kopā aizvadīti jau vairāk nekā 50 gadi, patiesu prieku ģimenei sniedz mazbērni un mazmazbērni, bet Ulda Dumpja miera un nemiera osta ir laukos — skaistā vietā netālu no Cēsīm Raiskuma ezera krastā. «Sieva Daina mani tagad lutina,» viņš saka, «jo gandrīz desmit gadus viņa vairs nestrādā televīzijā.» Arī šajā reizē liels paldies jāteic Dainas kundzei, kas atvizināja aktieri uz Naukšēniem. Tā kā viņiem abiem ļoti patīk ceļot ne tikai ārpus robežām, bet arī pa Latviju, bieži līdzi tiek ņemti bērni un mazbērni. Tā apceļota gandrīz visa Latvija, pabūts arī Naukšēnos jau iepriekš.
Uldis Dumpis joprojām ir Nacionālā teātra aktieris, jūt, ka vēl ir vajadzīgs, jo «bez tiem večiem gluži iztikt nevar, teātris ir kā dzīvs organisms, kurā vajag visus locekļus un visas paaudzes». Savukārt Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis izteicies, ka Uldim Dumpim tiktu dotas lomas gandrīz vai katrā izrādē, bet viņš to esot stingri aizliedzis, lai Uldi pārāk neapgrūtinātu un iespējami ilgāk saglabātu teātrī, kuram viņš nepieciešams kā dvēsele.
Pēc tikšanās Uldis Dumpis piezvanīja, lai savā un kundzes Dainas vārdā pateiktos visiem apmeklētājiem par skaistajiem ziediem, dāvanām un visu pārējo. Atsauksmes bija tiešām vispozitīvākās — «pastrādāt jau tajā dienā mēs vairs nevarējām, jo visu laiku atcerējāmies un runājām tikai par aktieri,» teica sajūsminātie klausītāji.»
SARMĪTE PRAUDIŅA iepazīstina pasākuma apmeklētājus ar Nacionālā teātra aktieri Uldi Dumpi. Noras Kārkliņas foto
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem