Vai sociālais darbinieks ir katrā novada pagastā?
Novadā apvienojušies trīs pagasti, savukārt sociālajā dienestā strādā četri darbinieki — trīs pagastos un dienesta vadītāja. Pašlaik vienlaikus esmu arī Kauguru pagasta sociālā darbiniece. Turpmāk viens no sociālajiem darbiniekiem strādās ar visu pagastu ģimenēm, kurās ir bērni. Ievirzītas sarunas arī ar pārējiem sociālajiem darbiniekiem par pieprasītākajām jomām, kuras viņi uzņemsies visā novadā — aprūpi, asistentu pakalpojumus, sociālo palīdzību.
Kāds sociālajā dienestā bijis aizvadītais gads?
Pagājušais gads bija darbīgs — darāmā apjoms sociālajā dienestā arvien pieauga. Kādreiz sociālais dienests vairāk asociējās ar sociālo palīdzību, tā novadā ir ļoti labi organizēta un ar saistošajiem noteikumiem atrunāta, bet kā jaunums klāt nāca Vidzemes plānošanas reģiona virzītais deinstitucionalizācijas projekts, līdz ar to arī jauni pakalpojumu veidi gan bērniem ar invaliditāti, gan personām ar garīga rakstura traucējumiem. Pašvaldība šos jaunos pakalpojumus veido, lai cilvēkiem atvieglotu arī viņu dzīvi, sevišķi ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, lai vecāki varētu iet darbā, sabiedrībā un dzīvot arī savu dzīvi, neveltot savu ikdienu tikai bērniem.
Kāda palīdzība tā varētu būt?
Tie ir jauni pakalpojumi. Vispirms notika izvērtēšana, kas būtu nepieciešams šiem cilvēkiem. Tie ir fizioterapeita, ergoterapeita, asistenta pakalpojums bērniem līdz piecu gadu vecumam, reitterapijas un kanisterapijas pakalpojums, Montesori nodarbības, savukārt pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamas pusceļa mājas. Līdz 2020. gadam šie pakalpojumi tiek nodrošināti par iepriekš pieminētā projekta līdzekļiem. Kad tas beigsies, tos pārņems pašvaldība. Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī citos novados un Valmierā.
Izvērtēts, ka pieaugušajiem nepieciešamas, piemēram, grupu nodarbības, individuālās konsultācijas, ģimenes asistenti, sociālā aprūpe mājās, specializētās darbnīcas. Tie ir jaunie pakalpojumi, uz kuriem sociālajam dienestam jāiet. Projekts novada sociālajam dienestam ir kā grūdiens, lai šie pakalpojumi būtu pieejami. Tiem jābūt oficiāli reģistrētiem sociālo vai medicīnas pakalpojumu reģistrā, taču vecāki ir ļoti ieinteresēti saviem bērniem palīdzēt un arī paši meklē iespējas ārpus projekta, piemēram, ved viņus uz reitterapiju vai kanisterapiju.
Cik liels ir cilvēku kopums, kuriem šādi pakalpojumi ir nepieciešami?
Vislabāk darbi iet uz priekšu, sākot tos darīt. Kad bija jāiesūta informācija, sanāca, ka pakalpojums vajadzīgs trim bērniem un pieciem pieaugušajiem, bet nu jau esam uzrakstījuši pieprasījumu par pakalpojumu krietni lielākam skaitam. Šo informāciju turpinām papildināt, esam arī apzinājuši vēl dažus bērnus ar invaliditāti. It kā vecākiem pašiem jātiek kārtībā, taču ir situācijas, kad viņi pat nav iedomājušies vērsties sociālajā dienestā, un līdz šim viņiem šādu piedāvājumu nav bijis.
Ieminējāties, ka dažiem pakalpojumiem piešķirta prioritāte.
Tas, kā jau minēju, būs darbs ar ģimenēm, kurās ir bērni, jo šajā jomā pašlaik mums ir vislielākie iespēju un iestrāžu resursi, un arī tāpēc, ka pieaugušajiem pašiem ir izvēles iespējas, bet bērniem tādu nav. Arī ņemot vērā, kas notiek valstī, institūcijām, tāpat kā sabiedrībai un pašai ģimenei, jājūt atbildība par bērna likteni, ļaujot viņam saprast, ka var dzīvot arī citādi.
Šogad sākam aprūpes pakalpojumu mājās. Ir grūti iedomāties, kā to labāk darīt, jo tas ir pats sākums. Pirmais pagasts, kur sāksies aprūpe mājās, būs Trikāta. Mums būs iespēja piedāvāt profesionālu aprūpi. Tieši šo pakalpojumu cilvēki lūdz un gaida no sociālā dienesta. Un vislabākā reklāma ir, ja tas aizies labi.
Trešā prioritāte būs atbalsts sociālā dienesta darbinieku tālākizglītībai, jo dienesta pamatu pamats ir darbinieki, cilvēciskais faktors. Centīšos radīt apstākļus, lai viņi varētu labi strādāt. Tā būs mana kā dienesta vadītājas prioritāte.
Sociālais dienests pašvaldībai nav lēta lieta, bet ilgtermiņā tie noteikti ir vērtīgi ieguldījumi. Arī sociālās palīdzības saņēmēju loks ir plašs. Tie ir gan GMI un dzīvokļu pabalstu saņēmēji, gan ļoti plašs cilvēku loks, kuri saņem kompensācijas par medicīnas izdevumiem, par to paldies novada deputātiem.
Centīsimies novada cilvēkiem par visām iespējām vēl vairāk stāstīt.
GINTA PIKŠĒNA. Jāņa Līgata foto
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem