Šoreiz Miķelis grib nedaudz parunāt par lauksaimniecības pilsētniecisko nišu jeb mazdārzkopību. Joprojām valmierieši gana aktīvi savos mazdārziņos audzē kaut ko pašu galdam, reizēm arī kādam svešam (par to zina pašvaldības policija). Tiesa, ar iespējām atrast brīvu zemes pleķīti kļūst arvien knapāk. Nupat pilnībā dārzkopības entuziastus no savām zemēm izdzīvojuši mantkārīgie zemes platību īpašnieki abpus Raiņa ielai, tā pamatīgi iztramdīti mazdārznieki arī Salacas ielas rajonā, vien ar pamatīgām izbailēm tikuši cauri dārziņu īpašnieki Eduarda Lācera ielā… Gan jau potenciālo investoru gaidītāji arī vēl kādās citās vietās Valmierā dārzkopības entuziastus sāpinājuši, tāds tas kapitālisms savās latviskajās man lielu naudu vajag tūlīt un tagad izpausmēs nu reiz ir…
VIENS VIENĪGS BURKĀNU TĪRUMS! Miķelis šajā bijušajā naftas produktu paradīzē, kur ne vienā vietā vien augsnē iesūcies šķidrais atlikums, jau gara acīm saskata kupli sazaļojušu burkānu plantāciju vairāku hektāru platībā. Iespējams, te varētu selekcionēt pat kādu jaunu, tikai Valmierai raksturīgu burkānu šķirni – galu galā, kāpēc jāsēj kaut kāda tur nante, ja varētu, piemēram, Wolmar Extra… Foto no Miķeļa aprīļa arhīva