Tu dzīvē parasti centies meklēt jaunus izaicinājumus vai dod priekšroku stabilitātei?
Domāju, ka tas atkarīgs no konkrētā dzīves posma, kurā atrodos. Kad pārcēlos uz Rīgu, lai tur mācītos un strādātu, es sev noteikti metu izaicinājumu, jo nezināju, kā būs. Tobrīd man šķita, ka būs grūti uzsākt dzīvi galvaspilsētā, taču cilvēks ir tāda būtne, kas ar laiku pie visa pierod. Protams, bija jauki katru nedēļas nogali atgriezties dzimtajās mājās – Valmierā. Tāpat arī diezgan nopietns pārbaudījums un izaicinājums bija došanās strādāt uz Vāciju. Jauna valsts, neziņa par to, kas sagaida, valodas barjera – tas viss kopā radīja satraukumu. Taču es ne mirkli nenožēloju savu lēmumu, jo tur pavadītais laiks bija lielisks piedzīvojums, guvu labu pieredzi. Esot citā valstī, man bija iespēja paskatīties uz Latviju no cita skatupunkta. Runājot par tagadni, — esmu sapratusi, ka vēlos stabilitāti – darbu, kas rada patīkamas emocijas, mājas, kur atgriezties, kā arī iespēju būt kopā ar tuviniekiem.
Ja tu būtu māksliniece un vēlētos uzzīmēt to, kas vislabāk raksturo Valmieru, ko tu attēlotu?
Interesants jautājums, jo vienu šādu mākslas darbu jau es pirms dažiem gadiem uzgleznoju. Tajā redzama Svētā Sīmaņa baznīca. Ja man būtu vēlreiz jāzīmē viena glezna, kas raksturo pilsētu kopumā, tajā es attēlotu skatu saulrietā no Kazu krācēm uz centra pusi.
AR DZIESMU SIRDĪ. Ineta Eiropas Latviešu kultūras svētkos Briselē pagājušā gada vasarā.