
Sākās ar Pasaciņu
Par savām pirmajām koka skulptūrām Guntis atceras, ka tās uztaisījis laikam 1981. vai 1982. gadā: «Tādas nopietnākas — bērnu silītei. Koka darbi vienkārši ir mans hobijs, viss notiek lēnā garā! Savulaik starp Strenčiem un Valmieru Gaujas krastā bija tāds koka skulptūru parks Pasaciņa. Braucu vairākas reizes uz turieni ar moci skatīties, jo tās figūras mani patiešām iedvesmoja. Bet vispār tādus sīkumus sāku gatavot jau agrāk — tūlīt pēc armijas. No koka saknēm. 1976. un 1977. gada vasarās sāku braukāt ar laivu pa Gauju, tur arī krastā izskalotās saknes salasīju, no tām sāku gatavot dzīvnieku figūriņas.»
Par piemiņu alnim
Pirmā figūra, ko meistars rāda, kad esam atbraukuši uz viņa darbnīcu pāris kilometrus no Smiltenes dārzkopības sabiedrībā, kur arī Priedītēm adresē Ilgas savs pleķītis ar Gunta paša būvētu divstāvu dāču un pirtiņu, ir koka alnis dabiskā lielumā. Par šī zvēra tapšanu īpašs stāsts. Guntis: «Tāda riktīga aļņu govs bija atnākusi te, mūsu pagalmā, pie komposta kaudzes. Es eju klāt, un šī nemaz nebēg, turpat vien ganās. Paņēmu mietu rokās, piesitu pie sētas, tikai tad viņa lēnām atkāpās… Tā viņa te nāca ilgāku laiku pa vakariem, līdz vienu sestdienu bija medības, dzirdēju, ka mežā šaudījās. Pēc tam vairs aļņu mamma neatnāca… Šo figūru pa divām nedēļām uztaisīju, tā sastāv no astoņām atsevišķām daļām, nē, redz kur vēl bārda — devītā!»
AR ŠITO SĀKU. Guntis rāda savus pirmos darbus, kas tapuši no Gaujas braucienos atrastajām saknēm.