«Caur lielu prieku un lielu nelaimi sapratu, cik mazs bērniņš ir trausls. Cik mums ir veselīga paļāvība uz bērniņu, ārstiem, tas ļoti lielā mērā ietekmē, kā mazais aug un jūtas,» sacīja priekšlaikus dzimušo dvīņu Montas un Ričarda mamma Baiba.
Viņu satikām Vidzemes slimnīcā, kad interesentiem tika izrādīta Baibas iecerētā un pa lielai daļai sarakstītā grāmata «Es piedzimu agrāk». Daudzas priekšlaikus dzimušu bērnu mammas par pārdzīvoto un piedzīvoto nav gatavas runāt, bet Baiba stāsta, ticot, ka viņas pieredze kādā ģimenē var noderēt.
«Tādā klasiskā izteiksmē neesmu dievticīga, bet es sarunājos ar Dievu, ar savu vecmāmiņu debesīs, domājot, ka viņa var kaut kā palīdzēt. Mani bērniņi varēja jau piedzimt nedzīvi, tāpēc dzīvu bērnu piedzimšana bija absolūta laime.
VISS KĀ DZĪVĒ, ARĪ MELNBALTI, jo, neskatoties uz to, ka var būt daudz nelaimju un bēdu, mums dotā ticība un enerģija liek atzīt: ir arī ļoti daudz prieka, — tā Baiba. Jāņa Līgata foto