Atbalstu — dzīvotspējīgākajām idejām
«Lauksaimniecībā, kā zināms, ir sācies jaunais plānošanas periods, kas ilgs līdz 2020. gadam. Lauksaimniecības atbalsta pasākumiem piešķirtās summas ir prāvas, bet tajā pašā laikā arī lauksaimnieku — potenciālo atbalsta saņēmēju — aktivitāte, iesniedzot projektus un savus biznesa plānus, ir ļoti liela. Pašlaik jau atvērta lielākā daļa atbalsta programmu, un ir prieks, ka pieteikšanās vienlīdz rosīgi notiek uz visām atbalsta programmām. Tā, piemēram, uz investīciju atbalstiem pretendentu projektu iesniegts divreiz vairāk nekā šim atbalstam piešķirtā summa, tādēļ jau izskanējuši ierosinājumi šim atbalstam piedalīt vēl papildu naudu. Nedomājam, ka tā ir laba prakse! Labāk, lai starp projektiem uz iespējamo atbalstu ir konkurence un pat neliela rinda, jo tas tikai veicina, ka projektus uzraksta kvalitatīvāk, ka finansiālu atbalstu saņem labākās, dzīvotspējīgākās attīstības idejas. Papildu naudas nebūs, toties sekos otrā kārta, kurā nedaudz pamainīs nosacījumus. Investīciju atbalsta naudai būtu jānonāk jaunās būvēs, nevis traktoros un kultivatoros.»
Atdodiet piena kvotas!
«No dzirdētā dažāda līmeņa ES sanāksmēs varu teikt, ka nu jau arī lielās ES dalībvalstis paceļ balsis par atbalsta nepieciešamību Eiropas piena nozarei. Kā viens no nelaimes cēloņiem arvien biežāk tiek minēta piena kvotu atcelšana, ko daudzi uzskata par ES pēdējā laika lielāko kļūdu. Arī vienā no ES lauksaimniecības ministru tikšanās reizēm protestētāji bloķēja ministriem ceļu, un sarunās kā galvenā prasība izskanēja: «Atdodiet mums kvotas, tad ar pienu mēs paši tiksim galā!» Pienu Eiropā tagad saražo krietni vairāk nekā patērē. Plus tam vēl Krievijas embargo — tas parāda, kas reāli notiek, ja tik liela valsts kā Krievija Eiropā saražotos piena produktus vairs neiepērk. Eiropā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saražotais piens vidēji plusā ir 2,3%, bet Latvijā tas jau ir 8,8%. Ja jaunu tirgu nav, tad pie šādas pārprodukcijas problēmas ir neizbēgamas.
JĀNIS DŪKLAVS: «Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. — 2020. gadam» galvenie mērķi ir ieguldījumi un investīcijas, lai palielinātu ekonomiski aktīvo un uz tirgu orientēto saimniecību skaitu, ES un pašu valsts atbalstu novirzot lauku saimniecību konkurētspējas palielināšanai, kā arī veicinot kooperācijas attīstību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.» Jāņa Līgata foto