
Jo dziļāk Augšzemē, jo atšķirīgāk no Vidzemes. Silenes pusē mājojot mazais meža susurs, Ilūkstes novadā pļavās garāmgājēju sveicina cigoriņi un savvaļas burkāni, bet Pilskalnes pagastā ir sava Siguldiņa — meža ainavu parks, kurā dabas krāšņumu cilvēks mēģinājis izcelt un paspilgtināt. «Jūs atrodaties dabas liegumā «Pilskalnes Siguldiņa». Aicinām saudzēt un cienīt dabas un cilvēku radītās vērtības!» ienācēju pabrīdina. Ne velti, jo krāšņā ieleja ar vecupi un platlapju kokiem glabā savas neparastības kopš tiem gadu tūkstošiem, kad ledāju kušanas ūdeņi to radījuši — plūstot izgrauzuši. Un no Siguldas jaukumiem tur tiešām kaut kas ir: dabas pirmatnējā varenība, gravas un avoti, neskarti meži un iespaidīgas ainavas, un koka kāpnes takās augšā-lejā, lai paviršāks tūrists nesabradā to, kas vēl patvēries. Kazi, laikam drusku štamps gan, jo visiem jau skaidrs, kas ir Sigulda…
KĀPJAM. «Pilskalnes Siguldiņas» stāvumā. Mārītes Balodes foto