«Mūzika, kas nes svētkus. Tādas ir manas pirmās izjūtas, domājot par diviem spilgtiem un skanīgiem instrumentiem — trompeti un ērģelēm. Baznīcas velvēs prieka krāsas izskan visspēcīgāk, dievnama klusumā melodiju izdziedāt var visjūtīgāk. Mūzika, kas aicina apstādināt laika skrējienu, lai ieklausītos sevī, pasaulē mums apkārt un pār mums,» stāsta ērģelniece Ilze Reine.
Trompetes un ērģeļu dueti pasaulē ir populāri un pieprasīti, šādam sastāvam komponēta oriģinālmūzika, kā arī veikti daudzi orķestra darbu pārlikumi. Tomēr Latvijas dievnamu koncertdzīvē retums ir spilgti un tehniski spēcīgi pūšaminstrumentu solisti — trompetisti. Jāņa Porieša, kurš koncertā spēlēs arī pikolo trompeti un flīgelhornu, meistarīgais sniegums, nemitīgā izaugsme un interese par spēli ar ērģelēm rosināja daudzveidīgas programmas izveidi — mūsdienu mūziku, kuras faktūras daudzveidību un noskaņu svārstības līdzsvaro baroka kompozīciju skaidrība.
Programmā: J. S. Bahs, M. A. Šarpantjē, M. Pretoriuss, I. Arne, R. Jermaks un A. Altmanis. Koncertu sāks un noslēgs ar Te Deum/Tevi, Dievs, mēs slavējam tematiku M. Pretoriusa baroka variācijās un M. A. Šarpantjē klasisko Te Deum prelūdiju, kas Jāņa Porieša interpretācijā iegūst bagātīgu ornamentāciju un virtuozitāti. Mūsdienu latviešu komponisti viskuplāk pārstāvēti ar Riharda Dubras ērģeļu Tokātu, I. Arnes koncertmūziku, šī gada jubilāra Romualda Jermaka maz atskaņotajiem Korāļiem trompetei un ērģelēm, Ilzes Reines un Jāņa Porieša rosinātajiem Alvila Altmaņa jaundarbiem Sanctus, Benedictus, kas 2015. gadā tapa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tam līdzās — baroka spožums, prieks un kārtība J. S. Baha ērģeļmūzikā un Dž. Stableja Voluntārijā.
Koncerts notiek Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā, to atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.