Nonākot Abavas krastā un veroties uz plašo ieleju, varam tikai iedomāties, kāds milzu spēks ir bijis ledājam, lai radītu tādu dabas fenomenu. Protams, upes krasti ilgstošā laika plūdumā pakāpeniski saimnieciski un ainaviski apgūti. Uzkāpjot Sabiles Vīna kalnā un ieraugot akurātos vīnogulāju stādījumus un vīnogu ķekarus, atmiņā pavīd savulaik dižais Kurzemes hercogs Jēkabs, ar kura vārdu saistās ne tikai Kurzemes kolonijas Āfrikā un Dienvidamerikā, bet arī kārtīga saimnieka rūpe par savas zemes attīstību un labklājību, papildinot vīnogulāju kultūru ar jaunām šķirnēm un veicinot vīna eksportu uz Eiropas valstu galmiem. Nez vai hercogs, mītot citā saulē, zina, ka Sabiles pilsētas ģerbonī ir vīnogu ķekars un Vīna kalns ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais dārzs, kur brīvā dabā audzē vīnogas.
KULDĪGĀ pie Ēvalda Valtera. Zintas Irbes foto