Valmieras muzeja folkloras kopas Griezes dalībniece un seno latviešu kāzu rituālu vadītāja GUNA MEDNE apstiprina: ir ļoti daudz darba! Nekad nav bijis kā šovasar, kad nedēļā jāorganizē četras, piecas mičošanas. «Cilvēki, dibinot ģimeni, arvien vairāk izvēlas latviskās tradīcijas, vakar pat — bijām Majoros, Jūrmalā, šodien dosimies uz Tukumu. Nākamnedēļ atkal būsim četrās vietās,» viņa precizē. «Neko diži nebraucam pa visu Latviju, bet, jā, aicinājumi ir arī no tāluma, un zinu, ka arī citas folkloras grupas, kuras iesaku, ja Griezes konkrētajā dienā ir aizņemtas, ir ļoti pieprasītas. Tuvākā apkārtnē nav daudz folkloras grupu, kas vada pēc iespējas autentiskākas kāzu paražas, bet kāzu ir daudz, un bieži dzirdu par tām labas atsauksmes.»
Likumdošana nu pieļauj, ka laulību rituāls iziet no telpām un tiek organizēts dabā — ozola pakājē, pie jūras… «Es īpaši ar to nenodarbojos, bet nupat ceturtdien bija laulību ceremonija ar latvisko līdzināšanu, un bija sarunāts, ka dzimtsarakstu nodaļas pārstāvis izdarīs arī valstī noteikto juridisko rituālu. Nesen līdzdarbojāmies fantastiskās kāzās egļu audzē mežā, ar lāpām, svecēm. Nevaru pateikt, cik procentu jaunlaulāto izvēlas latviskās paražas, bet tas gan — vēlēšanās ļoti pieaug. Piemēram, nav nedēļas nogales, kad Griezes netiktu lūgtas novadīt mičošanu. Nupat līgavainis, piemēram, bija persietis, dažādi rituāli jau bija notikuši, bet mičošanu, viesu apdziedāšanu pāris vēlējās latviskā garā.» G. Medne pastāsta arī par pēdējā laika tendenci, kad oficiālajā laulību ceremonijā dzimtsarakstu nodaļā piedalās tikai jaunais pāris ar vedējiem, bet kāzu viesi ielūgti vakara pasākumā, lai pietaupītu viesiem nogurdinošās stundas pēc laulības reģistrācijas. Daudzām jaunajām ģimenēm ir svarīgi saņemt vecāku un Dieva svētību, tāpēc laulības notiek baznīcā, bet tikpat būtisks, nozīmīgs ir valstiskais rituāls.
Latviskās, gudrās un sirsnīgās Griezes jau izdaudzinātas daudzviet Latvijā, un vairs nepārsteidz, ka laiku pa laikam kāds atzīstas: mēs jūs pazīstam, un tas, ko darāt, ir fantastiski! «Kā jau teicu, šovasar gandrīz nav neviena brīva nedēļas diena, dažkārt jānovada pat pa vairākiem rituāliem dienā, un, gadās, nākas arī atteikt, kā nupat vedējiem, kuru divus pārus bijām mičojuši. Cilvēki ir pie mums uz Valmieru braukuši pat no Kurzemes. Ne mazums piedzīvots jauku satikšanos, kā nesen Ogrē, kad precējās divi jauniešu kora Maskas dziedātāji. Pienāk fotogrāfs un saka: pirms daudziem gadiem Valmierā jūs krustījāt mūsu dēliņu. Un dažus solīšus tālāk jauns pāris otram stāsta, ka arī zina mūs. Latvija jau īstenībā ir maza, un cilvēki nereti satiekas, lai atkal saredzētos.» G. Medne ievērojusi, ka pēdējos gados mainījušās arī vecmeitu ballītes: «Jaunieši ir gudri, inteliģenti un arī pirms kāzām vēlas piedzīvot skaistus mirkļus, nesen, piemēram, meitenes piedalījušās brīnišķīgā uguns rituālā. Zinu, ka šajā sakarā tiek meklēta arī kolēģe Vita, kura meitenēm ierāda maizītes cepšanu, stāsta par tējām.»