Vēl gan nopietni nav iezīmētas valsts nākamā gada budžeta summas, bet jau zināms, ka deputātu kvotām atvēlēs 2,8 miljonus eiro jeb katram koalīcijas deputātam 20 000 eiro. Tad nu kārtējo rudeni (tā bija arī aizpērn un pērn) sākās protesti, ka šīs kvotas ir kaut kas no pagātnē tik ierastās draugu būšanas (es tev, tu man) vai pat publiski atzīta korupcija. Galvenās protestētājas ir opozīcijas partijas: jo mazāka partija, jo skaļāks bļāviens (kā šogad «No sirds Latvijai» un Latvijas Reģionu apvienība). Viņi kā galveno trūkumu min to, ka vienīgais kritērijs par deputātu kvotām pieteikto projektu finansēšanai ir projekta iesniegušā politiskā piederība kādai no koalīcijas partijām. Paradokss gan ir: tiklīdz partija, kas kādu brīdi nav bijusi vadības koalīcijā, tur atkal iekļūst, tai pret deputātu kvotām iebilžu vairs nav. Tā arī ar ZZS, kas kvotas nu jau sludina par nemainīgu Saeimas vērtību, gluži kā Rainim kraukļi Stikla kalnā: «Tā ir bijis, tā i paliks. Krā!».
Deputātu kvotas — tikpat kā balsu pirkšana
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.